Jauno vilcienu nedienu dēļ atkāpjas “Pasažieru vilciena” padome
Pēc Šteina paustā, atbildība par jauno elektrovilcienu radītās krīzes risināšanu sniedzas ārpus PV padomes pilnvarām. Paziņojumā par padomes atkāpšanos Šteins norāda uz ilgstoši novārtā atstātu dzelzceļa infrastruktūru – elektrotīkliem, sliežu ceļiem un peroniem, kas neesot pielāgoti jauno elektrovilcienu izmantošanai, kā arī uz nefunkcionējošu pasažieru apziņošanas sistēmu stacijās un uz peroniem.
Tikai janvāra pirmajās trīs nedēļās vien jaunajiem elektrovilcieniem ir konstatēti 26 A līmeņa defekti, kuru dēļ nav pieļaujama vilcienu tālāka ekspluatācija, taču pirms elektrovilcienu laišanas tirgū tādu vilcienu atbilstību prasībām ir apliecinājusi sertificējošā institūcija, uzsver Šteins.
“Pat pēc atkārtotiem pieprasījumiem netika piešķirts finansējums ritošā sastāva atjaunošanai, līdz ar to krīzes apstākļos kļūst neiespējami aizstāt defektīvos vilcienus, lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumu funkciju izpildi noteiktajā apjomā.
Ievērojama daļa – gandrīz puse – no ritošā sastāva ir joprojām gandrīz 50 gadus veca,” norāda aizejošais PV padomes priekšsēdētājs.
PV padomē ir Šteins, Inta Liepa un Imants Paeglītis. Šteins ieņem padomes priekšsēdētāja amatu no 2016.gada 30.decembra, tajā pašā laikā amatā apstiprināta Liepa, savukārt Paeglītis padomē sāka strādāt pērnā gada 25.aprīlī.
Saskaņā ar likumu, par visa padomes sastāva ievēlēšanu lemj akcionāru sapulce. Ja kāds no padomes locekļiem tiek atcelts no amata, atceļams viss padomes sastāvs un notiek jaunas padomes vēlēšanas.
Kā ziņots, satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) uzdevis organizēt pilna apjoma ārēju auditu, lai izvērtētu jauno pasažieru elektrovilcienu iepirkumu procesu.
Pērnā gada izskaņā PV sāka pasažieru pārvadājumus ar jaunajiem “Škoda Vagonka” elektrovilcieniem. Pirms tam vilcieni tika ilgstoši testēti un izmēģināti uz Latvijas dzelzceļa. Neraugoties uz to, jaunos vilcienus regulāri piemeklē dažādas ķibeles, tāpēc ir būtiskas problēmas ar reisu nodrošināšanu. Piemēram, pirmdien kavējās vairāk nekā desmit vilcienu reisu gandrīz visās līnijās.
Aptaujātie valdošās koalīcijas politiķi uzskata, ka jautājumā par regulārajiem jauno elektrovilcienu kavējumiem atbildība pamatā ir jāuzņemas PV, nevis satiksmes ministram.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) bija paudusi, ka no Briškena sagaida atbildības izvērtējumu un skaidru risinājumu pasažieru vilcienu kavējumu jautājumā.
Vaicāta, vai Briškenam būtu jāuzņemas atbildība ieilgušajā situācijā, Siliņa sacīja vien to, ka ir pārrunājusi jautājumu ar ministru. Tagad SM uzdots veikt pilna mēroga izvērtējumu, tostarp jautājumu par atbildību.
“Ir pilnībā nepieņemami, ka Latvijas iedzīvotājiem kā “eksperimentu trusīšiem” jāstāv salā un neziņā – būs vilciens vai nebūs,” atzina Siliņa.
Kā ziņots, pirmie divi Čehijas uzņēmumā “Škoda Vagonka” ražoto jauno elektrovilcienu vagoni Rīgā tika nogādāti 2022.gada jūnijā. Visus 32 elektrovilcienus PV varētu saņemt līdz 2024.gada vidum. Pēc tam kompānija plāno ieviest intervāla grafikus elektrovilcienu maršrutos. Attiecīgi darba dienu rītos un vakaros, kas tradicionāli ir noslogotākais laiks, vilcieni kursēs ik pēc 15 līdz 20 minūtēm.
Katrs elektrovilciens sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem un stāvvietas 454 pasažieriem. Vilcienos ir viena līmeņa iekāpšana no paaugstinātajām pasažieru platformām.
Visa projekta kopējās izmaksas paredzētas 257,889 miljonu eiro apmērā.