Kariņš: Energokrīzē ar esošajiem pabalstiem vien iedzīvotājiem nebūs pietiekami

Koalīcija vēl nav vienojusies par kompensācijas un atbalsta mehānismiem, lai palīdzētu iedzīvotājiem energoresursu straujo cenu kāpuma dēļ.

Pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka energoresursu cenas strauji kāpj visā pasaulē, ne tikai Latvijā. Tāpat viņš atgādināja, ka koalīcija jau ir vienojusies un valdība pieņēmusi piecus dažādus atbalsta veidus, kopsummā ap 200 miljoniem eiro.

Valdība ir palielinājusi atbalstu aizsargātajiem patērētājiem, dubultojusi valsts mājokļa pabalstu, ieviesusi pabalstu vakcinētiem senioriem no 60 gadu vecuma, par 65% samazināta obligātā iepirkuma komponente (OIK) un arī sadales tīklu izmaksas rēķinos samazinātas uz pusi, teica premjers.

“Analizējot šā brīža situāciju, nonākam pie slēdziena, ka cenu kāpums ir plašāks un pamatīgāks, nekā tas šķita pirms pāris mēnešiem. Ar esošajiem pabalstiem vien nebūs pietiekami,” atklāja Kariņš, norādot, ka visi ir vienisprātis, ka jāatrod, kādā veidā paplašināt jau esošo pabalstu loku un to, kas būtu atbilstošākais kopīgajai situācijai. Tāpat Kariņš uzsvēra, ka redzams, ka kāpj ne tikai energoresursu cenas, bet visāda veida apkure.

Vienlaikus premjers norādīja, ka šī energokrīze liek Latvijai citādāk sākt domāt par energopatēriņu un patērētās enerģijas veidu. Ilgtermiņā Latvijai būtu jāpāriet uz citiem energoavotiem, minēja Ministru prezidents. Esot redzams, ka Krievija “klaji manipulē” ar gāzes piegādēm, tāpēc Latvijai jāskatās, kā mazināt atkarību no šī fosilā kurināmā, teica Kariņš, vienlaikus norādot, ka šī pāreja prasīs vairākus gadus.

Savukārt stāstot par īslaicīgiem risinājumiem šajā energokrīzē, Kariņš teica, ka ir nepieciešami atbalsta un pabalsta mehānismi, kas nav pretrunā ar ilgtermiņa mērķiem. Premjers atklāja, ka pie tā koalīcija strādā un vēl neesot nonākusi pie viena kopsaucēja.

Koalīcija pirmdien esot uzklausījusi dažādas idejas un šonedēļ turpinās darbu, lai vienotos, kā visefektīvāk un labāk “nākt pretī” iedzīvotājiem un atslogot šo cenu kāpumu.

Vaicāts, kāpēc vienošanos nepanāca jau pirmdien, premjers teica, ka saņemti vairāki atšķirīgi priekšlikumi, kurus sākumā jāizsver, un tad koalīcijai par tiem kopīgi jāvienojas.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) piebilda, ka esošais atbalsts energoresursu cenu kāpuma dēļ ir nepietiekams un jāievieš jauni, papildu atbalsta mehānismi, kas šo problēmu varētu risināt. Viņš norādīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) iesniedza koalīcijā kompleksu risinājumu, kas izstrādāts uz esošās situācijas bāzes. EM piedāvājums paredz kompensēt cenu pieaugumu elektroenerģijas, gāzes un siltuma patērētājiem, proti, ministrija piedāvā samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) šiem energoresursiem.

Tāpat EM piedāvājusi noteikt galējo likmi gāzei un centralizētajai siltumenerģijai, pēc kura sasniegšanas valsts nāktu palīgā nomaksāt rēķinus, izteicās ekonomikas ministrs. Viņaprāt, ar šādu piedāvājumu iespējams palīdzēt samazināt gala rēķinu tām iedzīvotāju grupām, kurām tas visvairāk nepieciešams. Vitenbergs atklāja, ka koalīcija apņēmusies rast jaunus atbalsta mehānismus maksimāli ātri. Rīt, 18.janvārī, tikšot turpināts darbs, lai saprastu, kas no visa piedāvājuma klāsta ir veiksmīgākais un varēs cilvēkiem palīdzēt.

Vienlaikus Vitenbergs pastāstīja, ka partneri panākuši vienošanos par problēmu, kuru aktualizēja pašvaldības. Viņš teica, ka esot pašvaldības, kurām ir apgrūtināta apgrozāmo līdzekļu kustība un esot nepieciešami līdzekļi, lai turpinātu saglabāt pakalpojumus iedzīvotājiem. Pēc viņa teiktā, Finanšu ministrija ir sākusi darbu, lai šādi līdzekļi būtu pieejami aizdevuma veidā no Valsts kases.

Attīstībai/Par! (AP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce pozitīvi novērtēja, ka koalīcijas sanāksmē atzīts, ka energoresursu cenu pieaugums ir nevis īstermiņa, bet ilgtermiņa problēma. Atbildot jautājumu par AP nostāju attiecībā uz priekšlikumu mazināt PVN energoresursiem, Pūce uzsvēra, ka PVN samazināšana uz četriem mēnešiem būs īstermiņa risinājums, tāpēc to neatbalsta.

Pūce norādīja, ka valstij un sociālajai politikai ir jāpiemērojas, lai nodrošinātu atbalsta mehānismu tai sociāli vismazāk aizsargātajai sabiedrības daļai, kurai ir fiksēti ienākumi un grūti segt energoresursu cenas. Viņš pozitīvi novērtēja priekšlikumus par dažādiem vienreizējiem maksājumiem mazāk aizsargātākajiem iedzīvotājiem.

Tāpat aktīvi jāstimulē jaunu energoražošanas jaudu attīstīšana, it īpaši atjaunojamo energoresursu jomā, noņemot barjeras jaunu ražotāju ienākšanai, uzsvēra Pūce. Reizē politiķis norādīja, ka atbalsta mehānismi šādam solim nebūs nepieciešami.

AP ir stingri pret PVN samazināšanu dabasgāzei, jo valdība ir apņēmusies samazināt fosilā kurināmā izmantošanu, tāpēc papildus stimuls tās izmantošanai nav atbilstošs īstenotajai politikai. AP frakcijas vadītājs arī vērsa uzmanību, ka dabasgāzes cenu pieauguma iemesls ir tas, ka galvenais tās piegādātājs manipulē ar tās apmēru un cenu. Tāpat, ņemot vērā drošības situāciju reģionā, jāgatavojas tam, lai varētu ļoti straujā tempā mainīt un atteikties no dabasgāzes izmantošanas, un AP ir gatava strādāt pie attiecīga mehānisma izveidošanas, norādīja Pūce.

Savukārt Jaunās konservatīvās partijas politiķis, labklājības ministrs Gatis Eglītis norādīja, ka piedāvā vienreizēja atbalsta piešķiršanu invaliditātes, vecuma, izdienas, speciālas pensijas saņēmējiem, kas ap 554 000 cilvēku tiktu izmaksāts martā, iztērējot šim mērķim ar 57 miljoniem eiro. Tāpat valsts līdzfinansējumu mājokļa pabalstam, kas pašlaik noteikts līdz maijam, piedāvāts pagarināt līdz gada beigām, kā arī saistībā ar to palielināt attiecīgo koriģējošo koeficientu līdz 1,5, lai plašāks cilvēku loks saņemtu šo pabalstu.

Politiķis arī uzsvēra nepieciešamību no marta sākt īstenot Altum atbalsta programmu saules enerģijas paneļu uzstādīšanai.

Autors: LETA / Foto: Unsplash.com