Konkurences padomes priekšsēdētājs: Tirgus sakārtosies, ja par to runās

Savukārt Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, runājot par ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) piedāvātajiem risinājumiem pārtikas preču cenu samazināšanai, akcentēja, ka, jo vairāk runās par pārtikas preču tirgus problemātiku, jo ātrāk tirgus pats pielāgosies situācijai.

Kā piemēru Kronbergs minēja situāciju, kad sākās sarunas par valstu karodziņu norādīšanu pie produktiem un precēm, un veikali sāka likt karodziņus, īpaši uzsverot Latvijas produktus.

Vienlaikus Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja Skaidrīte Ābrama (P) sacīja, ka Valaiņa plānu dzirdējusi tikai virsraksta līmenī, tomēr nevar iedomāties, kā iespējams regulēt piecenojumus.

Ābrama akcentēja, ka cenas tiek regulētas tur, kur tirgū ir viens spēlētājs vai ļoti dominējošs spēlētājs. Vienlaikus konkurences teorijā cenu regulācija arī rada izmaksas.

Tāpat Ābrama norādīja, ka būtu iespējams noteikt piecenojuma griestus, tomēr “tas būtu motīvs, lai visi tirgus spēlētāji mēģinātu virzīties uz piecenojuma maksimālo līmeni”.

Gaiķis akcentēja, ka KP jau pagājušā gada sākumā pievērsa uzmanību pārtikas cenām. Pērnā gada sākumā tika sākta tirgus uzraudzība, kuras pirmā daļa noslēdzās 2023.gada decembrī.

KP priekšsēdētājs sacīja, ka jau tad KP mēģināja rast dzirdīgas ausis, kas daļēji izdevās, bet pašreiz šī tēma “ir sasniegusi diezgan augstu kulmināciju”, tostarp Gaiķis akcentēja, ka ir politiķi, kas izsakās par karteļiem.

Vienlaikus KP izvērtējumā nav secinājusi, ka pastāvētu šādi karteļi.

Runājot par pārtikas tirgus problemātiku, Ābrama sacīja, ka pārtikas ražošana ir energoietilpīga nozare, kurā ir būtiska nozīme enerģijas cenu svārstībām. Tāpat arī ir augušas atalgojuma izmaksas, kā arī vērojams izejvielu deficīts.

Tomēr būtiskākā iekšējā problēma Ābramas ieskatā ir tā, ka Latvija ir mazs tirgus un mums ir ierobežots patēriņš.

“Nevaram panākt lielo apjoma efektu, ko var panākt, piemēram, Vācija,” sacīja Ābrama.

Gaiķis savukārt norādīja uz valstī pastāvošo birokrātiju – ja citas valstis sadzirdējušas KP piedāvāto risinājumu pārtikas cenu salīdzināšanas lietotnei un pašreiz strādā pie risinājumiem, tad Latvijā šādas lietotnes izstrādei vispirms ir jāizstrādā informatīvais ziņojums, kurā aprēķinātas izmaksas, ieguvumi un cita informācija.