Krauze par ZM prioritāti šogad izvirzījis zemkopības nozares konkurētspējas veicināšanu

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) par Zemkopības ministrijas (ZM) 2025.gada prioritāti izvirzījis zemkopības nozares konkurētspējas veicināšanu, aģentūru LETA informēja ministrijas pārstāvji.

Tostarp Krauze par prioritāti izvirzījis birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanu Eiropas Savienības (ES) Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP), tiešo maksājumu izlīdzināšanu pēc 2027.gada, Latvijā ražotās pārtikas īpatsvara palielināšanu publiskajos iepirkumos un mazumtirdzniecībā, vietējo produktu patēriņa veicināšanu, kā arī zaļā kursa prasību pārskatīšanu, lai veicinātu Latvijas ekonomisko konkurētspēju.

Viņa ieskatā Latvijai kopā ar citām dalībvalstīm nekavējoties ir jāveic pašreizējās ES KLP vienkāršošana, lai varētu ES atbalsta finansējumu maksimāli efektīvi ieguldīt lauku saimniecību un uzņēmumu izturībā un attīstībā.

Ministrs uzsver, ka patlaban KLP ir ļoti sarežģīta un ar milzīgu administratīvo slogu lauksaimniekiem, kā arī uzraugošajām iestādēm, kas tām liedz iespēju finansējumu lauku apvidu uzņēmējiem novirzīt precīzāk, ātrāk un atbilstoši situācijai Latvijā un starptautiskajos tirgos.

Tāpat Krauze atzīmē, ka atbilstoši KLP finansējuma sadales principiem ES dalībvalstu starpā joprojām pastāv būtiskas atšķirības tiešo maksājumu apjomā, kas Latvijas lauksaimniekiem rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus. Tāpēc ES līmenī jāizlīdzina tiešie maksājumi nākamajā ES plānošanas periodā no 2028.gada.

Ministrs skaidro, ka patlaban globālā tirgus apstākļi un lokālie normatīvi bieži neļauj Latvijas pārtikas ražotājiem konkurēt ar importētajiem. Pārtikas mazumtirdzniecībā un publiskajos iepirkumos Latvijā ražotās pārtikas apjomam ir potenciāls būt lielākam, tādēļ ZM plāno iestāties par pasākumu īstenošanu, kas veicinātu vietējas pārtikas īpatsvara palielināšanu valsts un pašvaldību iepirkumos, kā arī vietējo produktu patēriņa kāpināšanu.

Krauze arī uzsver, ka ir jāpārskata ES zaļā kursa prasības, lai uzlabotu Latvijas ekonomisko konkurētspēju un nodrošinātu līdzsvaru tautsaimniecisko, sociālo un vides interešu starpā, lai Latvijā netiktu apdraudēta lauksaimnieciskā un pārtikas ražošana. Pēc ministra teiktā, zaļā kursa nekritiska īstenošana var novest pie liela kaitējuma ekonomikai, jo visi dabas un vides klimata aizsardzības pasākumi tiek finansēti no ieņēmumiem, kas galvenokārt tiek iegūti no ražošanas.