Meroni joprojām nav izpildījis tiesas spriedumu un nodevis Lemberga arestēto mantu NVA pārvaldījumā

Šveices advokāts Rūdolfs Meroni joprojām nav izpildījis pirmās instances tiesas spriedumu un nav nodevis Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) pārvaldībā bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga (“Latvijai un Ventspilij”), viņa dēla Anrija un meitas Līgas īpašumu, noskaidroja .

2022.gadā Iekšlietu ministrija bija iesniegusi izskatīšanā valdībā ierobežotas pieejamības ziņojumu saistībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) izsludināto iepirkumu par Lemberga lietā arestētās mantas pārvaldīšanu un novērtēšanu. NVA iepriekš izsludināja iepirkumu “Par finanšu instrumentu un tiesību pārvaldību, novērtēšanu, mantas nodošanu glabāšanā un glabāšanu”.

NVA bija saņēmusi piedāvājumus no AS “BDO Latvia”, SIA “”Ernst & Young Baltic”, AS “KPMG Baltics AS” un advokātu biroja “Vilgerts”.

Pēc sarunu procesa noslēguma Latvijas Universitāte kā konsultants gatavoja tehniskās specifikācijas projektu.

NVA  neatklāja, kurš no minētajiem piedāvājuma iesniedzējiem uzvarēja iepirkumā un kāda ir līguma summa. Valdības pērn 1.februārī attiecīgi pieņemtais lēmums ir ierobežotas pieejamības informācija.

“Vienlaikus norādām, ka procesa virzītājs ir informēts par pieņemtā lēmuma saistībā ar Meroni noteikto mantas glabātāja pienākumu nodot arestēto mantu izpildes gaitu. Ņemot vērā minēto, NVA šoreiz nesniegs komentārus uz jautājumiem,” norādīja aģentūrā.

Rīgas apgabaltiesa kā pirmā tiesu instance 2021.gada 22.februārī toreizējam Ventspils domes priekšsēdētājam piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu. Cietumsodā tiesa nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā 2007. un 2008.gadā. Lembergs toreiz pēc aizturēšanas apcietinājumā un mājas arestā bija no 2007.gada 14.marta līdz 2008.gada 22.februārim.

Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietināja tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz iepriekš spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt. Pēc cietumā pavadīta aptuveni gada 2022.gada 25.februārī Lembergs tika atbrīvots no apcietinājuma pret 100 000 eiro drošības naudu.

Pirmās instances tiesa arī nolēma, ka Lembergam cietušajiem jāmaksā kopumā aptuveni 64 000 eiro. Tāpat tiesa nolēma no Lemberga valsts labā piedzīt procesuālos izdevumus 22 180 eiro apmērā par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.

Lembergu tiesa 19 apsūdzības sadaļās atzina par vainīgu, bet 21 sadaļā attaisnoja. Lembergu atzina par vainīgu kukuļņemšanā, dokumentu viltošanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, dienesta viltojumā, neatļautā dalībā mantiskos darījumos, kā arī nepatiesu ziņu norādīšanā deklarācijas. Savukārt attaisnots viņš tika dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanā.

Lemberga dēlam Anrijam tiesa piesprieda divus gadus un vienu mēnesi cietumā, kā arī mantas konfiskāciju. Viņš atzīts par vainīgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, kā arī neatļautas piedalīšanās mantiskos darījumos atbalstīšanā.

Savukārt kādreizējam Lemberga biznesa partnerim Ansim Sormulim tiesa piesprieda divu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā tiesa nolēma ieskaitīt viņa aptuveni mēnesi ilgo atrašanos apcietinājumā 2007.gadā. Sormuli tiesa atzina par vainīgu kukuļņemšanas atbalstīšanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un neatļautas piedalīšanās mantiskos darījumos atbalstīšanā.

Lemberga dēlam un Sormulim iepriekš noteiktos ar brīvības atņemšanu nesaistītie drošības līdzekļi tiks atcelti, tikai stājoties spēkā spriedumam.

Tāpat tiesa nolēma kriminālprocesu daļā par Ventspils uzņēmēja Jurija Bespalova noziedzīgajām darbībām izbeigt sakarā ar noilgumu. Bespalovs 2012.gadā nomira.

Tāpat tiesa atcēla Meroni no Lemberga krimināllietā arestētās mantas glabāšanas. Šīs lietas tiesnese Irīna Jansone žurnālistiem pēc sprieduma pasludināšanas skaidroja, ka lēmums mainīt glabātāju arestētajai mantai tika pieņemts, jo pret Meroni Valsts policijā sākts kriminālprocess. Policija paziņoja, ka kriminālprocess sākts par Meroni rīcību, pārvaldot Lemberga mantu.

Rīgas apgabaltiesa kā pirmā instance šo lietu sāka skatīt jau 2009.gadā. Nākotnē par apgabaltiesas kā apelācijas instances nolēmumu vēl būs iespējams iesniegt kasācijas sūdzību vai protestu Augstākajā tiesā.

Par pirmās instances tiesas spriedumu tika saņemta apelācijas sūdzība.

Rīgas apgabaltiesa lietu turpinās skatīt 9.februārī plkst.10.