Ar mākslu pārpilnais „Skapis”

Pirmoreiz atbraucot uz Roju un dodoties pastaigā, daudzi viesi ir pārsteigti par lielo skaitu dažādu vides objektu un mākslas darbu, kas sastopami teju uz katra stūra. Spilgtākie no tiem ir Zilais cerību sivēns pludmalē, Rojas magnēts pie mola, atdzīvinošās fotogrāfijas ēkas logos līdzās autoostai un daudzi citi. Zinātāji tos atpazīst kā „Roja Art Lab” mākslinieku autordarbus, kas radīti starptautisku mākslas projektu ietvaros, kuri Māra Grosbaha vadībā ilgus gadus katru vasaru norisinās Rojā.

Starp apskates vērtajiem objektiem noteikti jāpiemin arī „Skapis”. Jā, tas ir reāls liels skapis, kurā atrodas bagātīgs mākslas izstrādājumu klāsts, kas izgatavoti no keramikas un citiem materiāliem. Daudzi no tiem paredzēti arī lietošanai sadzīvē kā trauki – gan ikdienā, gan svētku reizēs. Galerijā „Skapis” visus šos daudzveidīgos ražojumus var ne tikai aplūkot, bet arī iegādāties. Vairāk par to, kas tajā atrodams, un daudz ko citu interesantu pastāstīja galerijas saimnieks Māris Grosbahs.

„Skapja” rašanos sākotnēji noteica tīri praktiski apsvērumi

Kā atceras Māris Grosbahs, viņš kopā ar sievu Ievu Bertašiūti-Grosbahu un komandu / draugiem jau sen (vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu) Rojā organizē dažādus ar mākslu saistītus pasākumus, un gadu gaitā daudzi no tajos radītajiem darbiem ir palikuši šeit: „Kopumā Rojā apskatei ir pieejami gandrīz 50 mākslas darbi, tādēļ tūristus un citus interesentus vedu ekskursijās, cilvēkiem stāstu un rādu, kur atrodas darbi un kā tie ir tapuši. Tie vairāk ir mākslas un neikdienišķie apskates objekti, un viens no tiem ir arī „Skapis”. Šādas lielākas pastaigas pa visu Roju vairāk ir saistītas ar projektu „Roja Art Lab”, tomēr tādas iespējams noorganizēt arī pēc pasūtījuma, ja vien tobrīd mēs esam uz vietas. Lai aplūkotu „Skapi” atsevišķi vai arī lai sarunātu plašāku ekskursiju pa Roju, vispirms nepieciešams sazināties pa tālruni 26115334. Vairāk par ekskursijām var uzzināt arī mūsu mājaslapā un Facebook lapā, kur bildēs redzami arī eksponāti no „Skapja”. Tos visus var arī iegādāties.

Pats „Skapis” savulaik radās kā nepieciešamība, jo mēs abi ar sievu Ievu Bertašiūti-Grosbahu veidojām keramikas izstrādājumus, kā arī dažādas skulptūras no poliestera un metāla. Laika gaitā šo darinājumu sakrājās diezgan daudz. Sākumā tie stāvēja salikti vairākās kastēs, un tāpēc, lai tos katru reizi nebūtu jāpako ārā, uztaisījām lielu skapi, kurā visus varējām sakārtot un ērti parādīt. Tagad tur var apskatīt gan mūsu pašu autordarbus, gan „Roja Art Lab” izdevumus, kas atspoguļo gadu gaitā paveikto. Tikko par pēdējā desmitgadē paveikto izdota jauna grāmata „ROJA LAB”, ko iespējams nopirkt Rojas tūrisma informācijas centrā, kā arī lielākajās grāmatnīcās.”

Daudzi Rojā redzamie mākslas darbi tapuši „Roja Art Lab” ietvaros

„Roja Art Lab” ir pazīstams daudziem māksliniekiem. Tā ir radošā nometne, kuras laikā gan vietējie, gan ārzemju mākslinieki veido savus darbus. Vairāk par šo projektu stāsta pats tā organizētājs: „Varētu teikt, ka tā ir mākslinieku īstermiņa rezidence. Viņi atbrauc, divu nedēļu laikā iepazīstas ar Roju un ļoti intensīvi strādā. Galu galā tiek radīts kāds jauns vides objekts, varbūt kāda akcija, izrāde vai vizuālās mākslas darbs. Viens no pēdējiem ir Izraēlas mākslinieces Ronitas Poratas darbs, kas tika izstādīts veikala skatlogos, tāpat bija dažādas samontētas, vienotā stāstījumā sakārtotas fotogrāfijas no simt gadus veciem žurnāliem „Atpūta”.

Pats jaunākais darbs tika izgatavots šopavasar sadarbībā ar rojeniekiem, kā arī Rojas vidusskolas skolēniem un viesiem. Visus viņu taisītos mazos ķieģelīšus iemontēju gandrīz divus metrus augstā ķieģelī. To apdedzinājām īpašā krāsnī šīs jomas speciālista Braiena Benfera (Brian Benfer) no ASV uzraudzībā. Uz ķieģela rakstīts: „Te ir vairāk, nekā tu to zini.” Tas tiks novietots vietā, kur hercoga Jēkaba laikā esot bijis viens no lielākajiem dzelzs cepļiem visā hercogistē. Šādi vēsturiski fakti plašāk nav zināmi, un par to lietas kursā īsti nav arī vietējie iedzīvotāji. Rodas jautājums – kur es to „izraku”? Savulaik es studēju ASV, un tajā pašā universitātē profesors reiz bijis Edgars Andersons, viens no zināmākajiem latviešu izcelsmes vēsturniekiem. Te bija pieejama viņa bibliotēka, kurā par to visu varēju izlasīt un šīs ziņas savākt.

„Roja Art Lab” var lepoties ar ilgu un raibu vēsturi. Tajā līdz šim piedalījušies mākslinieki no vairāk nekā 35 valstīm. Jāpiemin, ka uz šo nometni nemaz tik viegli nevar tikt, jo notiek konkursi. Katru gadu ir 100, dažreiz pat 120–130 pieteikumu, no kuriem tiek atlasīti 10 labākie. Turklāt ir viena būtiska lieta, kas jāņem vērā, – otrreiz pieteikties un piedalīties „Roja Art Lab” var tikai pēc 10 gadiem.”

Tiesa, pēdējie gadi ar visiem satricinājumiem un pandēmiju ir ieviesuši savas korekcijas arī mākslas pasaules dzīvē. Iepriekšējā nometne bija 2019. gadā, un Māris Grosbahs atzīst, ka tāda, kā tā bija agrāk, politiskās situācijas un kovida neparedzamības dēļ nenotiks arī šogad. Taču atsevišķi pasākumi bija un būs. Piemēram, ir plānots, ka septembrī ieradīsies ukraiņu māksliniece, kas veidos vienu skulptūru.

Gada lielāko daļu dzīve aizrit Lietuvā

Vaicāts par savas izcelsmes saknēm, Māris Grosbahs saka: „Esmu rojenieks – dzimis, audzis Rojā, pēc tam mācījies Latvijas Mākslas akadēmijā Rīgā, vēlāk piecus gadus arī ASV, kur Kalifornijā, konkrēti Sanhosē, ieguvu maģistra grādu. Mana sieva Ieva ir lietuviete, pabeigusi Viļņas Mākslas akadēmiju, tikko dabūjusi doktora grādu mākslā. Mēs pārsvarā dzīvojam Lietuvā, Kauņā. Tur mēs arī organizējam mākslas notikumus, tostarp kaula porcelāna simpozijus, tāpat pasniedzam keramiku Viļņas Mākslas akadēmijā.

Rojā esam pārsvarā vasarās. Gribētos jau ilgāk, varbūt pat no maija līdz oktobrim, bet reizēm darbi jau agrāk sauc atpakaļ uz Lietuvu. Piemēram, arī šogad uz turieni dosimies augusta sākumā, jo tad Kauņā notiks minētais kaula porcelāna simpozijs. Latvijā atgriezīsimies augusta otrajā pusē.”

Taču var noprast, māksliniekam dzimtā puse joprojām ir sirdij ļoti tuva, un Māris Grosbahs to nekavējoties arī apstiprina: „Visi rojenieki ļoti lepojas ar savu vietu un to, ka nākuši no šejienes. Daudz pozitīvu atmiņu saistās ar kādreizējo zvejnieku kolhozu „Banga”, kurā vajadzēja gan sist zivju kastes, gan krāsot, gan kaplēt bietes, gan strādāt galdniecībā. Taču medaļai ir arī otra puse, jo daudz ko sagrāvusi novadu reforma.”

No krūzītēm līdz Zilajam sivēnam

Atverot „Skapi”, uzreiz kļūst redzams lielais daudzums visvisādu trauku, kas tajā ievietoti. Dažāda lieluma, dziļuma, formas un krāsas šķīvji, bļodas, krūzītes, arī pa kādai vāzei, karotei un cita veida darinājumam, kam piebalso arī grotesku radījumu figūriņas. Pārsvarā „Skapī” ir Ievas darbi, Māris strādā ar dažādiem materiāliem un idejām. „Mans stāsts par traukiem ir tāds – es ilgus gadus tos netaisīju, bet pēc tam, kad saplīsa mana mīļākā krūzīte, kas bija radīta Talsos, Gata Galviņa un Diānas Dzelmes darbnīcā „Ciparnīca”, kafija un tēja vairs tā negaršoja,” atzīst Māris Grosbahs. „Tad atcerējos, ka es pats māku darināt krūzītes, esmu kādreiz pat piedalījies vairākās Baltijas virpošanas sacensībās un festivālos, ieguvis arī godalgotas vietas. Uztaisīju pats savu krūzīti, pēc tam bļodiņu – tieši tādu, kādu man patiešām gribas. Un tad sāku šo lietu attīstīt arvien vairāk, lai arī citiem būtu iespēja atrast tieši sev tīkamāko un piemērotāko trauku.

Daudziem tādas lietas patīk, tāpēc pieprasījums ir liels. Cilvēki ir dažādi, katram interesē kas savs. Vienam tā ir kāda īpaša krūzīte, no kuras kafija šķiet gardāka, citi savukārt meklē ko piemērotu dāvanai. Pie mums „Skapī” stāv ražojumi ar Rojas simboliku, piemēram, laši vai zilais cerību sivēns – tos tad arī pērk, ved draugiem, radiem, paziņām.”

Tie, kas nekad nav bijuši Rojā, var nezināt, kas ir šis mūsu pilsētas simbols – zilais cerību sivēns – un kā tas radies. Māris Grosbahs tūlīt visu paskaidro: „2011. gadā organizējām kino, mākslas un mūzikas festivālu „ROJAL”, lai ienestu Rojā cerību. Toreiz uztaisīju lielu sivēnu zilā krāsā – tādu pamaza cilvēka augumā. Viņam klāt tika piemontēti riteņi, līdz ar to šo sivēnu varēja vadāt pa Rojas ielām. Ar to iebraucām pat pagalmos pie vietējiem iedzīvotājiem. Tas bija neaizmirstami! Bija brīži, kad sirmas kundzes teica: tāds notikums, ka māksla ienāk mūsu sētā, vēl nav bijis! Tagad zilais cerību sivēns katru gadu vasaras sākumā tiek novietots Rojas pludmalē un tur atrodas visu sezonu – no maija līdz oktobrim. Savā ziņā šobrīd tas ir kļuvis par Rojas simbolu.”

„Skapī” pieejamos traukus un mākslas izstrādājumus var iegādāties, iepriekš piezvanot un vienojoties par tikšanās laiku. Māris Grosbahs vēl piebilst: „Ja ļoti kaut ko kārojas laikā, kad esam Lietuvā, „Skapja” atslēgas ir uzticētas arī manam brālim, kurš dzīvo kaimiņos. Tad var griezties pie viņa un visu vajadzīgo nopirkt.”