Cīņu par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu turpina Daugavpils, Liepāja un Valmiera
Cīņu par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu 2027.gadā turpinās trīs Latvijas pilsētas – Daugavpils, Liepāja un Valmiera, kuras noteiktajā termiņā – līdz 4.aprīlim – iesniegušas izvērstus pieteikumus, informēja Kultūras ministrija (KM).
Daugavpils, Liepājas un Valmieras pieteikumus ekspertu komisija desmit starptautisku un divu nacionālās žūrijas locekļu sastāvā vērtēs vairākās kritēriju kopās: ieguldījums ilgtermiņa stratēģijā, Eiropas dimensija, kultūras un mākslas saturs, izpildes spēja, sabiedrības iesaiste un pārvaldība. Maija sākumā komisija dosies pilsētu vizītēs, savukārt 9.maijā un 10.maijā izvērtēs pilsētu prezentācijas, lai paziņotu uzvarētāju.
Eiropas kultūras galvaspilsētas iniciatīva aizsākta 1985.gadā Grieķijā, pateicoties tā laika kultūras ministres Melinas Merkuri idejai. Iniciatīvai ir divi mērķi – aizsargāt un veicināt kultūru daudzveidību Eiropā un uzsvērt to kopīgās iezīmes, vairojot iedzīvotāju piederības apziņu kopējai kultūras telpai un veicinot kultūras ieguldījumu pilsētu ilgtermiņa attīstībā saskaņā ar to stratēģijām un prioritātēm.
“Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss ļauj pozicionēt Latvijas pilsētu un līdz ar to visu mūsu valsti Eiropas kultūras telpā; šis statuss var dot gan pozitīvu impulsu pilsētas kultūras stratēģijas restartam, gan nest jaunus augļus uzņēmējdarbībā, tūrismā, ekonomikā un sociālajā dzīvē. Minēto apliecina arī mūsu galvaspilsētas pieredze 2014.gadā Rīgai kā pirmajai Eiropas kultūras galvaspilsētas titula ieguvējai Latvijā, jo aizvien vērojam, kā Rīgas kultūrtelpā turpina dzīvot un attīstīties pirms septiņiem gadiem iesāktas iniciatīvas, un redzam, kā tas nesis nozīmīgu pilsētas kultūrpolitikas paradigmas maiņu,” uzsvērusi KM valsts sekretāre Dace Vilsone.
Pirmajā konkursa kārtā savus pieteikumus Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027.gada titulam bija izvirzījušas deviņas Latvijas pilsētas – Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Ogre un Valmiera. Pēc trīs dienu tiešsaistes prezentācijām 2021.gada jūlija sākumā starptautiska un neatkarīga ekspertu komisija tālākai dalībai konkursā izvirzīja Daugavpili, Jūrmalu, Liepāju un Valmieru, bet Jūrmala 2021.gada rudenī paziņoja par savu izstāšanos no konkursa.
Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu ikgadēji piešķir ne vairāk kā vienai pilsētai katrā no divām ES dalībvalstīm, ņemot vērā īpašā kalendārā noteiktu secību. Šis kalendārs paredz, ka 2027.gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu piešķir divām dalībvalstīm – Latvijai un Portugālei. Abas jaunizvēlētās Eiropas kultūras galvaspilsētas pēc žūrijas vērtējuma pretendēs arī uz Melinas Merkuri vārdā nosaukto naudas balvu 1,5 miljonu eiro apmērā.
2008.gadā pieteikumus Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 atlasei iesniedza Rīga, Cēsis, Jūrmala un Liepāja. Otrajai atlases kārtai tika virzītas Rīga, Liepāja un Cēsis. 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas gods tika piešķirts divām pilsētām – Latvijas galvaspilsētai Rīgai un Ūmeo pilsētai Zviedrijā.
