Atpakaļ

Izstāde “Kad vietas runā”. Kuldīgas novada rezidences laikā piedzīvotais un paveiktais

No 3. līdz 25.septembrim, 2022, Kuldīgas Mākslas namā būs skatāma grupas izstāde “Kad vietas runā”, kas ir turpinājums Kuldīgas novada radošo autoru rezidencei. Tā notika 2021.gada augusta/septembra ietvaros Kuldīgas novada pagastos: Pelčos, Snēpelē, Laidos, Ēdolē un Turlavā, tur dodoties māksliniecēm Solveigai Kaļvai, Ievai Epnerei, Sandrai Vensko, Undīnei Celitānei un Aijai Bley.

Izstāde “Kad vietas runā” ir otrais posms rezidences projektam “Kuldīgas novada rezidence radošajiem autoriem”, kas notika Kuldīgas novada pagastos – Snēpelē, Turlavā, Pelčos, Laidos un Ēdolē 2021.gada augustā – septembrī. Projektu rīko Kuldīgas mākslinieku rezidence sadarbībā ar Kuldīgas pašvaldību un Kuldīgas novada pagastiem. “Kuldīgas novada rezidence radošajiem autoriem” piedāvāja dažādu radošo nozaru pārstāvjiem (konkursa kārtībā tika izvēlētas piecas mākslinieces: Aija Bley, Ieva Epnere, Undīne Celitāne, Solveiga Kaļva un Sandra Vensko) pavadīt divas nedēļas vienā no Kuldīgas novada pagastiem. Dalībniecēm tika dots laiks, lai viņas nesteidzoties pievērstos radošajam procesam, esot saiknē ar vietējo vidi, kopienām un tur piedāvātajiem impulsiem, pēc tam tos pārstrādājot jaunos darbos.

Izstāde tiek rīkota arī ar mērķi parādīt to, ka šādas rezidences veido savstarpēju pieredžu un informācijas apmaiņu starp radošajiem autoriem un Kuldīgas novada pagastiem – tur esošo kultūrvidi, iedzīvotājiem un organizācijām, tādējādi veicinot izpratni par vietējo kultūru un tās vērtībām, potenciāli ieskicējot stratēģijas lokālo kultūrvētību popularizēšanai un vietējās vides attīstībai. Šī pieredze arī kalpojusi kā nozīmīgs atskaites punkts jauniem mākslas darbiem, kurus skatītājs varēs redzēt izstādē “Kad vietas runā.”

Izstādes galvenais materiāls ir stāsti un personiski piedzīvotais, kas intīmā veidā atklāj gan kolektīvo pieredzi, gan vēsturiskos slāņus. Vai tas būtu vēstījums par Laidu pamatskolu, kas šogad noslēdz gandrīz 100 gadu darbības ciklu Ievas Epneres darba izpildījumā; vai Kundu pilskalna noslēpumi un enerģijas Undīnes Celitānes darinātajā analogās un digitālās pieredzes sintēzē; vai Bezdibeņa ezera īpašā maģija un Snēpeles “Sieva” Sandras Vensko tēlojumā; vai arī ikdienišķas impresijas no Pelčiem Solveigas Kaļvas fotogrāfijās un tekstos; kā arī rituālu īslaicīgā un mainīgā daba, tverta Ēdolē Aijas Bley darbos. Visas mākslinieces, izmantojot dažādus medijus – fotogrāfiju, tekstu, instalāciju, video utt. – rosina skatītāju klausīties un dzīvot līdzi personību, vietu un noskaņu stāstiem.