Brigita, Indra, Indars, Indris
Iesūti
Atpakaļ

Krāšņa galvassegu izstāde Aizputē

0

No 25. janvāra Aizputes Mākslas skolas mansarda izstāžu zālē būs skatāma Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra Tautas lietišķās mākslas studijas “Liepava” izstāde “Galvassegas”. 

Izstādē būs redzami krāšņākie Kurzemes meiteņu vainagi, kaspīnes, sievu cepures un mūsdienu interpretācijā radītas galvassegas. Ekspozīciju papildinās arī citu novadu sieviešu tautastērpa detaļas – aube, dažādi galvas lakatu tinumi un vainagi.

“Mēs šo ekspozīciju ilgi lolojām, jo vēlējāmies pievērst plašākas sabiedrības uzmanību vēsturiskām izziņas lietām, ar ko joprojām nopietni nodarbojas virkne 21. gadsimta sieviešu,” pastāstīja studijas dalībnieces, ”tā kā šis gads Latvijas kultūras dzīvē iezīmējas ar Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem, tad liepaviešu izstāde ir kā pirmais svētku ieskaņas akords.”

Studijas vadītāja Smaida Rubeze atzīst, ka etnogrāfijas izpēte un skrupuloza vēsturisko prototipu atdarināšana prasa daudz laika un pacietīgu darbu, kas šodienas tehnoloģiskajā pragmatismā uzskatāms par unikālu brīnumu. Vienlaikus atzīstot – iespējams, ka tieši šīs aizraušanās pasargā no 21. gadsimta vispārējā uzmanības deficīta, vientulības un citām sabiedrības mentālās veselības problēmām.

Izstādē ar saviem darinājumiem piedalās sešas TLMS “Liepava” dalībnieces – Zigrīda Muceniece ar sieviešu cepurēm, Ramona Ingiļavičute ar meiteņu kaspīnēm un vainagiem, Antra Alksne, Elza Hofmane, Sandra Brūna un Ilze Škuberte ar Kurzemes cimdu rakstiem un to interpretācijām mūsdienu galvassegās. Kopumā izstādē būs apskatāmi aptuveni 80 darbi, kas tapuši gan studējot vēsturiskos materiālus, gan veidojot atdarinājumus mūsdienu interpretācijā.

Izstāde bez maksas būs apskatāma līdz 30. martam darba dienās 14:00 – 18:00.

Uzziņai:

Tautas lietišķās mākslas studiju “Liepava”, kas ir pirmā un vecākā tautas lietišķās mākslas studija Latvijā, 1953. gadā no entuziastu kopas izveidoja Liepājas Vēstures un mākslas muzeja pamatlicējs, tautas mākslas speciālists un pedagogs Jānis Sudmalis. Ar šo mūspusē aizsākās vērā ņemama tautas mākslas tradīciju izzināšana un turpināšana.

Rakstīt komentāru

Lai atstātu komentāru, nepieciešams autorizēties
Komentāru nav.