Kultūras akadēmijā pēta padomju laika Latvijas filozofiskās domas vēsturi

 Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) pētnieki pēta padomju laika Latvijas filozofiskās domas vēsturi.

Gada sākumā tika sākts jauns fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944 -1991)”. Pētījuma uzmanības centrā ir divi pārrāvuma posmi – no 1944. līdz 1953.gadam un no 1981. līdz 1991.gadam -, kuros īpaši izceļas intelektuāļu attiecības ar politisko varu.

Stāstot par projekta ieceri, projekta vadītājs, filozofs Andris Hiršs norādīja, ka aktuāla kļūst nepieciešamība izvērtēt padomju mantojuma ietekmi uz mūsdienu filozofisko domāšanu. Viņš atgādināja, ka Pasaules filozofijas kongresā pērn Romā plašu diskusiju raisīja Radboudas Universitātes profesora Everta Zvērdes aicinājums pēc filozofijas desovetizācijas. Lai gan profesora fokuss bija uz krievu intelektuālo telpu, debatēs iesaistījās arī pētnieki no citām postpadomju valstīm.

Hiršs norādīja uz nepieciešamību analizēt gan padomju ideoloģijas uztveri, gan filozofiskās pretestības formas, jo šie aspekti nav nošķirami. Viņaprāt, arī nevēlēšanās runāt par marksismu Latvijā ir daļa no padomju mantojuma.

Pilnvērtīgs dekolonizācijas process Latvijā nav iespējams bez padomju intelektuālā mantojuma izvērtēšanas, uzsver projekta autori. Lai gan padomju periods Latvijā ir plaši analizēts no politiskās, ekonomiskās un kultūras perspektīvas, filozofijas joma – kas kalpoja par ideoloģisku balstu izglītībā un zinātnē – līdz šim nav bijusi visaptverošu pētījumu objekts.

Pašlaik projekta komanda gatavojas veikt biogrāfiskas intervijas ar filozofiem, kuri piedzīvoja otro konversijas vilni 1980.gados. Iegūtie dati sniegs iespēju teorētiski vēsturisko analīzi papildināt ar personisko pieredžu naratīviem.

Pētījuma īstenošanas laikā plānotas akadēmiskas un populārzinātniskas publikācijas, kā arī uzstāšanās starptautiska līmeņa konferencēs un publiskās diskusijās.