Brigita, Indra, Indars, Indris
Iesūti
Atpakaļ

Kurzemes stādaudzētavas, kurās iegādāties galveno svētku rotu

Eglīte ir svarīga svētku sastāvdaļa, jo mājās ienes īpašu noskaņu un smaržu. Tālab gandrīz ikviena ģimene Ziemassvētku priekšvakarā steidz sagādāt un izrotāt svētku eglīti vai vismaz kādu egles zaru. 

Vieni dodas paši uz mežu un izbrien baltās kupenas, citi savukārt brauc uz kokaudzētavām, bet vēl kāds izstaigā eglīšu tirdzniecības vietas. Mēs uzmeklējām tos, pie kuriem Kurzemes pusē var iegādāties tikko nocirstas eglītes vai tādas, kas aug podiņos. Kā secinājām, daudzi, kuriem šīs vietas ir zināmas, jau paspējuši sev sarūpēt eglīti, taču noteikti pietiks arī pārējiem gribētājiem, ja vien šis pirkums netiks atlikts uz pēdējo brīdi. 

 

Ko piedāvā egļu audzētāji

Zemnieku saimniecības „Īve” kokaudzētavā (Grobiņā, Atpūtas ielā 4, tālr. 29542108) pieejamas egles gan podiņos, gan nocirstas. Cena par podiņiem atkarīga no egles lieluma un svārstās no 15 līdz 50 eiro. Mazākās eglītes podiņā ir 50–60 cm, bet garākās – 1,80 m augstumā. Cirsto egļu augstums pārsvarā ir 2–2,5 m, cena 20–50 eiro.

Popes kokaudzētava (Ventspils novada Tārgales pagasta Platenē, tālr. 26599543) egles piedāvā iegādāties tikai podos. Izvēlēties noteikti katram jābrauc pašam, jo, kā mēdz teikt, cik cilvēku, tik gaumju. Mazākās eglītes ir vien kādus 30 cm, bet lielākās – ap 1,5 m augstas. Cena sākot no 1,50 līdz 40 eiro. Par 1,50 eiro var nopirkt parastās mazās eglītes 1 litra podiņos.  

Arī kokaudzētavā „Robežnieki” (Strazdes pagasta „Dzirnavās”, tālr. 26153635) egles pieejamas tikai podiņos. To augstums no 80 cm līdz 1,70 m, cena 28–100 eiro. 

Stādaudzētava „Blīdene” Blīdenes pagasta „Namalaukos” (Rīgas–Liepājas šosejas 82. km, tālr. 28643889) nopērkamas gan cirstās egles, gan podos. Lētākās egles podos (tās ir tikai kādus 20 cm augstas) maksā 3,90 eiro. Lielākās ir pat līdz 2 m augstas, un to cena – 150 eiro. Vispieprasītākās esot 1–1,50 m garas egles. 

 

Kā egli podiņā noturēt līdz pavasarim 

Tiem, kas iegādājas egli podiņā un pēc tam vēlas to iestādīt zemē, ir jāzina dažas būtiskas nianses. Stādaudzētavas „Blīdene” pārdevēja konsultante Inita Rubene uzsver, ka tādu eglīti labāk siltās telpās nenest. Bet, ja tas tomēr tiek plānots, tad vēlams to darīt pēdējā brīdī, lai tādējādi egle pēc iespējas īsāku laiku atrastos siltumā. Tas tālab, ja ārā ir auksts, bet telpā krietni silts un eglīte tajā atradusies ilgāk par nedēļu, tā var pamazām sākt mosties. Ziemas mēnešos eglēs sulas cirkulācija ir apstājusies, bet tiklīdz šis skujkoks tiks turēts siltumā, tā atjaunosies un pumpuriņi sāks plaukt. Tas ir tāpat kā pavasarī – kolīdz laiks paliek siltāks, kokiem šķiet, ka ir jāmostas un jāturpina augt.

Turot egli siltā telpā, ir vēl viens priekšnosacījums – skujkoks nedrīkst stāvēt pie sildelementiem, respektīvi, pie radiatoriem, pie kamīna. Ja istabā ir siltā grīda, egli nevajadzētu likt tieši uz tās, pods ir jāpaceļ augstāk – tas ir jāuzliek uz kāda paliktnīša, krēsla vai galda. 

Ja vietā, kurā egle kalpojusi par svētku rotu, ir bijuši kādi +20–25 oC, pēc svētkiem šis skujkoks ir jāienes telpā, kurā ir +10–15 oC temperatūra, un tajā jāpatur kādas trīs dienas. Tas eglei dos iespēju nedaudz aklimatizēties un pierast pie vēsāka gaisa. Pēc tam tā jānovieto vēl vēsākā telpā, kurā ir līdz +10 oC, un tādos apstākļos (vēsā, bet gaišā vietā) tā jāsaglabā līdz pavasarim. Šādi ir jārīkojas tāpēc, ka egli nedrīkst no siltām telpām nest aukstumā, jo tad tā dabūs lielu stresu. Turklāt, ja ārā ir lieli mīnusi, tā var arī nosalt. 

Nedrīkst aizmirst arī par egles laistīšanu, taču arī pārcensties ar to nevajag – zeme ir jāuztur nevis slapja, bet viegli mitra. Ja eglīte stāv istabas temperatūrā, tad tai vislabāk derēs istabas temperatūras ūdens, jo nevienam īsti nepatīk sēdēt siltumā, bet kājas turēt aukstumā. 

Laukā egli stādīt varēs tikai pavasarī, kad zeme būs atkususi.