Liepājas interjera muzejā būs iespēja apskatīt dekoratīvās olas no juvelieru namiem

No šodienas līdz 1.maijam, Liepājas 17.-19.gadsimta interjera muzejā Kungu ielā 24, otrajā stāvā, notāra Kristofa Vilhelma Stendera ģimenes ēdamistabā muzeja apmeklētājiem būs iespēja apskatīt četras 19.gadsimta dekoratīvās olas no mākslas centra “Zuzeum” kolekcijas, informēja Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

Viena no dekoratīvajām olām tapusi Faberžē juvelieru namā. Zuzāna kolekcijas Faberžē olas turētāja kājiņas ir izveidotas trīs enģeļu formā, kuri tur olu uz saviem spārniem. Olas augšu rotā dekoratīvs sudraba čiekurs – nemirstības un atdzimšanas simbols.

Šo olu ir izgatavojis somu izcelsmes juvelieris Antti (Anders) Johans. Viņš ir dzimis 1858.gadā, viņš 16 gadu vecumā devās uz Sanktpēterburgu ar nolūku strādāt Faberžē slavenajā darbnīcā, kas galvenokārt kalpoja par zeltkaļiem imperatora galmā.

1875.gadā viņš tika reģistrēts kā Faberžē darbinieks. Studentu periods ilga desmit gadus, un 1885.gadā Antti sāka strādāt Holstrema birojā. Holstrēms bija Faberžē kustības vadošais zeltkalis līdz savai nāvei 1903.gadā. Vēlāk Antti izveidoja savu biroju, bet joprojām strādāja tikai ar Faberžē.

Faberžē dzimtas vēsture ir saistīta ar Baltiju. Gustavs Faberžē (1814-1893), slavenās juvelieru darbnīcas dibinātājs, pēc izceļošanas no Francijas dzīvoja Pērnavā un tikai 1842.gadā pārcēlās uz Sanktpēterburgu.

Viņš kopā ar dēlu Pēteri Karlu Faberžē (1846-1920) bieži apmeklēja Rīgu. Sākoties 1917.gada revolūcijai, Rīga bija tā pilsēta, caur kuru Pēterim Karlam Faberžē izdevās emigrēt uz Eiropu.

Gustava Faberžē un viņa dēla Pētera Karla Faberžē veidotie juvelierizstrādājumi ir savas nozares augstākās meistarības paraugi.

Stenderu ģimenes ēdamistabā būs iespēja apskatīt arī Pāvela Ovčiņņikova (1830-1888) zelta un sudraba priekšmetu rūpnīcas darināto sudraba dekoratīvo olu ar paliktni.

Ovčiņņikovs bija tirgotājs, zelta un sudraba priekšmetu rūpnīcas dibinātājs 1853.gadā. Uzņēmums bija zināms līdz 1917.gadam. Kopš 1865.gada viņš bija galma apgādnieks, titulu apstiprināja 1881. un 1896.gadā, kopš 1878.gada lielkņaza Mihaila Nikolajeviča galma piegādātājs.

No 1871. līdz 1875.gadam rūpnīcā tika atvērta speciāla skola zelta un sudraba amatnieku sagatavošanai 130 cilvēkiem, kas 1882.gada izstādē nopelnīja sudraba medaļu. Kopš 1865.gada uzņēmums ir pastāvīgs visas Krievijas un pasaules izstāžu dalībnieks, tā produkcija vienmēr ir apbalvota ar augstākajiem apbalvojumiem – zelta un sudraba medaļām, tostarp Goda leģiona ordeni, Dzelzs krustu.

Interjera muzeja apmeklētājiem būs iespēja apskatīt arī sudraba dekoratīvu olu ar akmeņiem no serijas “Medības” ar alņu galvu atveidojumiem un rubeņa figūru iekšā. Tā darināta “Cyprian Labecki” meistardarbnīca, proves meistars Jozefs Sosnkovskis, Varšava, Polija, 1878.gads.

Nelielo dekoratīvo olu ekspozīciju papildinās arī porcelāna olu ar Jēzus augšāmcelšanās ainas gleznojumu. Tās virsglazūras klājums veidots ar zeltu, cirējums zeltā, apgleznojums, 19.gadsimta otrā puse.

Muzejā norāda, ka kristīgajā reliģijā ola jau izsenis ir neatņemama Lieldienu svinību sastāvdaļa. Ola, kura ir dzīvības un bezgalības simbols, reliģiskā kontekstā tiek saistīta ar Jēzus Kristus augšāmcelšanos. Olu krāsošanas tradīcija ir īpaši izplatīta pareizticīgo zemēs, kurās Lieldienas ir gada galvenie reliģiskie svētki.

Tautas tradīcija dāvināt dažādu materiālu dekoratīvas olas, iedvesmoja sudrabkaļus un citu amata meistarus radīt aizvien greznākas un radošākas dekoratīvās olas. Visslavenākās no tām ir Faberžē izgatavotās 50 imperatora olas, kuras tika radītas pēc cara Aleksandra III un Nikolaja II pasūtījuma.