Liepājas muzejs izdevis rakstu krājumu par latviešu mākslinieku Ēvaldu Dajevski
Liepājas muzejs izdevis rakstu krājumu par latviešu scenogrāfu un gleznotāju Ēvaldu Dajevski, kas atklāj mākslinieka radošo personību, dzīves gājumu Latvijā, Vācijā un ASV, kā arī viņa saistību ar Liepāju, aģentūru LETA informēja Liepājas muzejā.
Lai arī Dajevskis nav dzimis Liepājā, viņš vienmēr ar lepnumu teicis, ka ir liepājnieks, jo Liepāja ir vieta, kur veidojas mākslinieka personība. Laikā no 1941.gada līdz 1944.gadam Dajevskis strādājis par dekoratoru Liepājas drāmas, operas un baleta teātrī.
2014.gadā, atzīmējot Dajevska simtgadi, Liepājas muzejs no mākslinieka dēla Pētera Dajevska saņēma dāvinājumā Ēvalda Dajevska radošo mantojumu – gleznas, izrāžu kostīmu un skatuves ietērpu metus, skices, informē muzejā.
Pēteris Dajevskis īstenoja tēva vēlēšanos, lai viņa darbi tiktu saglabāti kā viens vesels kopums. Liepājas muzeja mākslas priekšmetu kolekciju papildināja mākslinieka skatuves meti un gleznas, kas nākušas arī no citām privātkolekcijām ASV, tai skaitā no Nacionāla teātra aktrises Hildas Princes Uršteinas, Amerikas Latviešu teātra aktiera un administratora Kārļa Ķuzuļa, no Olgas Zariņas Vašingtonā, Valdas Lēvenšteinas Kolorado un Lidijas Bāliņas Ņujorkā.
Viens no Liepājas muzeja izdotā rakstu krājuma “Ēvalds Dajevskis. Māksla, vieta un identitāte” mērķiem ir atklāt un popularizēt mākslinieka atstāto radošo mantojumu. Tā satura veidošanā piedalījās Liepājas muzeja vēsturniece Uļjana Gintnere, kuras raksts “Audzēknis un viņa skolotāji” veltīts Ēvalda Dajevska skolas gaitām, pirmajiem mākslinieciskajiem centieniem un viņa darbam teātrī.
Savukārt mākslinieka dēls Pēteris Dajevskis rakstā “Māksla, vieta un identitāte” iepazīstina lasītāju ar to, kas bija raksturīgs tēva daiļradei, tēvu kā sava ceļa gājēju, pasaku teicēju, kā arī Ēvalda Dajevska gaitām emigrācijā Vācijā un ASV, īpaši Ņujorku, kuru ievērojamais gleznotājs un scenogrāfs pieņem par savām mājām.
Liepājas muzejā informē, ka rakstu krājumā lasāmi arī ASV Virdžīnijas Universitātes dekānes, emeritētās profesores Marutas Lietiņas-Rejas, Amerikas latviešu apvienības kultūras nozares vadītājas, latviešu sabiedriskā centra ASV “Garezers” Kinklāva mākslas galerijas vadītājas Līgas Ejupes, Latvijas Nacionālās mākslas muzeja Latvijas dekoratīvās mākslas un dizaina departamenta Tekstilmākslas kolekcijas glabātājas Rūtas Rinkas un Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeja mākslas ekspertes Margaritas Mantiņas raksti.
Pēc Otrā pasaules kara mākslinieks darbojās kā scenogrāfs un gleznotājs Amerikas Savienotajās Valstīs, kas viņu iedvesmoja, bet Ņujorka pilnīgi pārņēma savā varā. Tomēr pat darbs Brodvejā un Linkolna centrā nelika aizmirst latviešu teātri, kas Ēvalda Dajevska lielā mīlestība. Viņš Amerikā veidojis dekorācijas vairāk nekā 20 latviešu lugām.