Sāks sabiedrības iesaistes projektu “Gadsimta stāsti” liecību saglabāšanai par ikdienas dzīvi Latvijā pēdējās desmitgadēs

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) digitālā krātuve “eMuzejs” papildināta ar jaunu projektu “Gadsimta stāsti”, kur, iesaistot visplašāko cilvēku loku, iecerēts muzejnieku un sabiedrības pārstāvju kopīgiem spēkiem dokumentēt un saglabāt liecības par 20.gadsimta un arī 21.gadsimta sākuma ikdienas dzīvi Latvijā.

Kā informēja LNVM pārstāve Astrīda Burbicka, projekta starts tiks pieteikts 29.martā plkst.15, tiešraidē muzeja sociālajā medijā. Vairāki projekta veidotāji stāstīs par “Gadsimta stāstu” nozīmi muzeja darbā, tēmu izvēli, par anketu aizpildīšanas un materiālu pievienošanas tehnisko pusi.

Savukārt LNVM direktors Arnis Radiņš dalīsies atmiņās par dzīvi komunālajā dzīvoklī, Urzula Jēkabsone runās par padomju laika ģērbšanās paradumiem, Monika Zīle – par dāvanām un dāvināšanas tradīcijām, Dainis Īvāns – par cilvēka attiecībām ar padomju valsti. Viena no projekta autorēm – Ieva Pīgozne – sniegs intervēšanas ieteikumus projekta potenciālajiem līdzdalībniekiem, kuri nevis aizpildīs anketu par savu pieredzi, bet iztaujās.

Muzeja pārstāve atzīmē, ka “Gadsimta stāsti” veidoti kā turpinājums jau 19.gadsimta beigās un 20.gadsimtā Latvijas teritorijā aizsāktajiem etnogrāfiskajiem un antropoloģiskajiem lauka pētījumiem, kuros savāktās liecības – interviju pierakstus, anketu lapas, zīmējumus un citus materiālus – glabā LNVM.

Burbicka norāda, ka muzeja darbā šāda veida liecības būtiski papildina saglabāto materiālo kultūras mantojumu. Ne vienmēr līdz ar muzejā saglabātu priekšmetu nāk detalizēta informācija par tā darināšanas vai izmantošanas apstākļiem. Tādēļ projektā muzejs iecerējis jau savākto vēstures liecību klāstu papildināt ar izvērstākiem stāstiem par konkrētām ikdienas parādībām mūsu jaunāko laiku vēsturē.

Tieši par pēdējiem 70 līdz 80 gadiem muzeja krājumā ir salīdzinoši mazāk šāda veida ikdienas dzīves liecību, kaut arī krājumā esošo ikdienas dzīvi raksturojošo priekšmetu, dokumentu un fotogrāfiju klāsts ir ļoti plašs. Līdzšinējo ekspedīciju materiāli plašāk raksturo tradicionālo dzīvesveidu laukos 19.gadsimta un 20.gadsimta sākumā, nevis pēdējās desmitgades.

Burbicka skaidro, ka projekta izveidi rosināja arī fakts, ka jau kādu laiku plaši un spontāni dalīšanās ar atmiņām par dzīvi 70. un 80.gados notiek konkrētās sociālo mediju tematiskajās – interesentu – grupās. Taču uzticot pašu vai radinieku, kaimiņu pieredzēto un pārdzīvoto profesionālai atmiņu institūcijai – muzejam, šīs vēstures liecības iespējams pilnvērtīgi saglabāt, aktualizēt un padarīt pieejamas bez laika un ģeogrāfiskā ierobežojuma. Tās noteikti palīdzēs arī pētniekiem, kuri tuvākā vai tālākā nākotnē nodarbosies tieši ar šo vēstures periodu.

Līdzdarboties projektā iespējams, “eMuzejā” aizpildot tematiskas anketas. Atliek izvēlēties kādu konkrētu laikmeta parādību, piemēram, atbildēt uz jautājumiem par pirmajām “zem letes” vai “pa blatu” nopirktajām džinsa biksēm, par dzīvi komunālajā dzīvoklī, par bērnības rotaļlietām un skolas gaitām, par obligāto militāro dienestu PSRS armijā, par svētkiem ģimenes un draugu lokā, par obligātajām talkām kolhozu ābeļdārzos, kartupeļu un biešu vagās, kā arī daudz ko citu. Anketu atbildēm var pievienot arī foto, audio vai rakstītos materiālus. Ikviens interesents var aizpildīt neierobežotu skaitu anketu par vienu un to pašu vai par dažādām tēmām. Materiāls tiks publicēts pēc tā apstiprināšanas vienu līdz divu dienu laikā.