Latvijā 56% jauniešu visu vajadzību apmierināšanai mēnesī būtu nepieciešami 1500 eiro

Vienlaikus 24% jauniešu jeb iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem norādījuši, ka viņiem būtu nepieciešami no 1500 līdz 2000 eiro mēnesī, bet vēl trešdaļa atzīmējuši, ka viņiem būtu nepieciešami vairāk nekā 2000 eiro mēnesī.

Aptaujas dati arī liecina, ka jaunie vīrieši ir prasīgāki – 36% atbildējuši, ka viņiem ir nepieciešami vairāk nekā 2000 eiro mēnesī, kamēr sievietes ir pieticīgākas – 45% no viņām varētu atļauties visu nepieciešamo ar ienākumiem no 1000 līdz 2000 eiro mēnesī.

“SEB bankas” Privātpersonu segmenta vadītāja Elza Rudzīte norāda, ka iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem parasti izdevumu ir mazāk nekā iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 29 gadiem, jo, kļūstot vecākiem, arī izdevumi palielinās – parādās pirmais transporta līdzeklis, tēriņi mājvietai, ģimenes uzturēšanai un citām vajadzībām.

Bankā arī atzīmē, ka reālie jauniešu ienākumi būtiski atpaliek no sapņiem – ja vēlamie ienākumi lielākoties svārstās no 1500 līdz 3000 eiro, tad reālie bieži vien ir zem 1500 eiro. Vien apmēram 12% respondentu norādījuši, ka mēnesī pelna virs 1500 eiro.

Jauniešu salīdzinoši nelielie ienākumi un augošie izdevumi bieži vien ir iemesls, kāpēc viņiem nav uzkrājuma, norāda Rudzīte. Visbiežāk jaunieši minējuši, ka viņiem uzkrājuma vai nu nav vispār (27%), vai arī tas nepārsniedz 500 eiro (19%).

Vienlaikus aptaujā konstatēts, ka 22% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 29 gadiem norādījuši, ka viņu uzkrājumi pārsniedz 3000 eiro. Tāpat jauniešiem šajā vecumā ir tendence katru mēnesi uzkrājumiem atvēlēt vairāk, proti, virs 200 eiro (21%), taču vecumā no 18 līdz 24 gadiem parasti atvēl līdz 50 eiro.

Aptaujas dati liecina, lai segtu neparedzētus izdevumus, iedzīvotāji 18 līdz 24 gadu vecumā biežāk samazina citus izdevumus un cenšas ietaupīt, taču respondenti vecumā no 25 līdz 29 gadiem vairāk paļaujas uz personīgajiem uzkrājumiem. Vispār uzkrājumus neparedzētu izdevumu segšanai izmanto 53% respondentu vecumā no 18 līdz 29 gadiem, un gandrīz tikpat daudz (51%) vienlaicīgi mēģina samazināt citus izdevumus. Liela daļa (40%) jauniešu vēršas pēc palīdzības pie radiniekiem, bet 27% meklē iespēju gūt papildu ienākumus.

Lai gan respondenti 18-24 gadu vecumā neizvēlētos izmantot “ātros kredītus” (to izvēlētos vien 3%) vai aizdevumus no bankas (4%), tomēr 25-29 gadu vecumā šādu iespēju apsver jau biežāk – attiecīgi 11% un 10%. Savukārt vēl 6% respondentu atbildējuši, ka viņiem nemēdz būt neparedzētu izdevumu.

Iedzīvotāju aptauju Latvijā, pēc “SEB bankas” pasūtījuma, 2024.gada jūnijā veica uzņēmums “Norstat Latvija”. Tajā piedalījās 501 respondents vecumā no 18 līdz 29 gadiem.