Atpakaļ

Latvijā 69% iedzīvotāju apmierina sabiedriskā transporta pakalpojumi

Latvijā 69% iedzīvotāju apmierina sabiedriskā transporta pakalpojumi.

Aptaujās secināts, ka Latvijā sabiedrisko transportu pēdējā pusgada laikā ir izmantojuši 65% iedzīvotāju – no tiem 69% kopumā ir apmierināti ar sabiedrisko transportu Latvijā, kamēr 25% pauž kritiskāku viedokli un ir pilnībā vai drīzāk ar to neapmierināti.

Kopumā apmierinātāki ar sabiedrisko transportu Latvijā ir gados vecāki sabiedriskā transporta lietotāji, proti, iedzīvotāji vecumā no 65 līdz 74 gadiem, kā arī Kurzemē dzīvojošie.

Pēc aptaujas datiem, sabiedriskā transporta lietotājiem vissvarīgākais ir atbilstošs kustību grafiks, transporta precizitāte, izmaksas un individuālajām vajadzībām atbilstoši maršruti.

Tostarp 57% sabiedriskā transporta lietotāju svarīgākais aspekts, izmantojot sabiedrisko transportu, ir viņu vajadzībām atbilstošs kustības grafiks. Vienlaikus transporta lietotājiem būtiska ir sabiedriskā transporta precizitāte, proti, ka transports pieturvietā un galapunktā ir noteiktā laikā (53%), kā arī svarīgas ir brauciena izmaksas (52%) un sabiedriskā transporta maršrutu atbilstība pasažieru vajadzībām, lai nokļūtu vajadzīgajā galamērķī (49%).

Tikmēr 38% respondentu norāda, ka viņiem kā pasažieriem svarīgākais, izmantojot sabiedrisko transportu, ir ātrums, 33% – pieturvietu atrašanās tuvu brauciena sākumpunktam un tuvu galamērķim, bet 29% – komforts brauciena laikā.

Pasažieriem svarīgi ir arī brauciena laikā justies droši par sevi, savu veselību un savu mantu (20%), viegli un ērti pieejama informācija par kustību sarastu un izmaiņām (19%), kā arī ērts biļešu iegādes veids (14%).

Tāpat aptaujas rezultāti liecina, ka brauciena izmaksas jo īpaši svarīgas ir 55 līdz 64 gadus veciem pasažieriem, tikmēr 25 līdz 34 gadus veci pasažieri kopumā biežāk nekā pārējie norāda, ka viņiem ir svarīgi brauciena laikā justies droši par sevi, savu veselību un savu mantu.

Sabiedriskā transporta kustības grafika precizitāte jo īpaši svarīgi ir tiem, kuri ikdienā visbiežāk pārvietojas ar pilsētas sabiedrisko transportu, savukārt atbilstošs kustību grafiks – tiem, kuru ikdienā visbiežāk izmantotais transportlīdzeklis ir reģionālie un starppilsētu pasažieru pārvadājumi. Tāpat kustības grafika precizitāte būtiska ir regulārajiem braucējiem, kuri ar sabiedrisko transportu pārvietojas katru vai gandrīz katru dienu.

Aptaujā secināts, ka sabiedrisko transportu Latvijā pēdējā pusgada laikā nav izmantojuši 35% iedzīvotāju.

Būtiskākie iemesli, kādēļ netiek izmantots sabiedriskais transports, ir saistīti ar tā nepiemērotību lietotāju vajadzībām. Visbiežāk tā ir maršrutu neatbilstība, tostarp nepieciešamība kombinēt vairākus transportlīdzekļus vai maršrutus nokļūšanai vajadzīgā galamērķī (31%), pārāk ilgs ceļā pavadītais laiks salīdzinājumā ar citiem pārvietošanās līdzekļiem un veidiem (31%), kā arī neatbilstošs sabiedriskā transporta kustības grafiks – braucieni nav iedzīvotājiem ērtos laikos, ar pietiekamu regularitāti (26%).

Vienlaikus 17% respondentu norāda, ka viņu no sabiedriskā transporta izmantošanas attur pieturvietu atrašanās neatbilstība viņu vajadzībām, tikmēr 14% aptaujas dalībnieku norāda arī uz finansiāliem apsvērumiem – augstas izmaksas un dārgas sabiedriskā transporta biļetes, bet 11% – ka sabiedriskajā transportā ir neapmierinošs komforts.

“Kantar” pārstāvji norāda, ka, piemēram, jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem biežāk nekā pārējie iedzīvotāji kā vienu no pamata iemesliem sabiedriskā transporta neizmantošanai minējuši sabiedriskā transporta neprecizitāti, savukārt iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem biežāk ir norādījuši uz maršrutu nepiemērotību viņu vajadzībām.

Tikmēr rīdzinieki biežāk nekā pārējie kā iemeslus transporta neizmantošanai akcentējuši ātrumu – ka ir ilgs kopējais ceļā pavadītais laiks salīdzinājumā ar citiem pārvietošanā veidiem, arī neapmierinošu komfortu sabiedriskajā transportā, kā arī to, ka sabiedriskajā transportā nejūtas droši par sevi, savu veselību un savu mantu.

Aptauju par sabiedrisko transportu “Kantar” veica no 2023.gada 30.maija līdz 1.jūnijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotāju.