Latvija aicinās Eiropas Komisiju nākamajā ES daudzgadu budžetā paredzēt finansējumu transporta sektoram

Piektdien Briselē notiek ES par transporta nozares attīstību atbildīgo dalībvalstu institūciju vadītāju sanāksme, kurā diskutē par izaicinājumiem zaļo mērķu sasniegšanai transportā, dalībvalstu prioritātēm ar skatu uz jaunajām Eiropas Komisijas prioritātēm, ES regulējuma vienkāršošanu un izaicinājumiem, kas ir saistīti ar tās ieviešanu un dzelzceļa transporta finansēšanu. Sanāksmē piedalās un Latviju pārstāv SM valsts sekretāra vietniece Elīna Šimiņa-Neverovska.

Diskusijās Šimiņa-Neverovska akcentēs prioritārās jomas, kas dos lielāko pienesumu zaļo mērķu sasniegšanā un kurām nepieciešamas vienotas darbības ES līmenī. Tās ir TENT-T tīkla attīstība, dzelzceļa transporta nozīme un loma transporta sistēmas nākotnē, publiskā un privātā finansējuma piesaiste pārrobežu savienojamībai un militārai mobilitātei, kā arī risinājumi transporta dekarbonizācijai, norāda ministrijā.

SM arī pauž, ka Latvijas ieskatā ir svarīgi veidot jaunus, drošus transporta koridorus, lai mazinātu ES atkarību no ārējiem ģeopolitiskajiem faktoriem. Vienlaikus, pēc SM minētā, ir skaidrs, ka šiem izaicinājumiem ir nepieciešams ES finansējums, līdz ar to ir būtiski, ka diskusijās par nākamo ES daudzgadu budžetu transportam tiek paredzēts atbilstošs finansējums.

Plānojot ilgtspējīgu transporta attīstību ES ietvaros, ir jāņem vērā dalībvalstu atšķirīgās situācijas un izaicinājumi, norāda SM. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, Latvijas transporta nozare saskaras ar virkni izaicinājumiem un sarežģījumiem. SM uzsver, ka ilgtspējīgas transporta sistēmas mugurkauls ir un būs dzelzceļa transports.

Līdz ar to Latvijas prioritāte ir dzelzceļa “Rail Baltica” projekta īstenošana, kas ir galvenais iztrūkstošais posms Ziemeļu-Dienvidu virziena līnijā. Vienlaikus projekta īstenošanai ES papildu finansējums ir kritiski svarīgs. Tāpat, kā atzīmē Šimiņa-Neverovska, dzelzceļam ir jānodrošina sinerģija ar citiem transporta veidiem. Tāpēc Latvija aicinās Eiropas Komisiju pārskatīt priekšlikumus un nākt klajā ar jaunu ilgtspējīgu transporta atbalsta mehānismu.

Šimiņa-Neverovska arī uzsver, ka ES normatīvu loks arvien paplašinās un arī paplašinās risināmo jautājumu jomas, tie vairs nepiedāvā regulējumu tikai vienai apakšnozarei, piemēram, transporta nozarei. Ieviešot jaunas prasības normatīvos, kas ir tieši vai netieši saistīti ar transporta nozares regulējumu, piemēram, sociālie jautājumi, vides aizsardzība, ir nepieciešama intensīvāka sadarbība ar citām nozarēm. Lai arī praksē tas mēdz būt izaicinoši, šāda pieeja veicinās lielāku pievienoto vērtību plašākai sabiedrībai, norāda Šimiņa-Neverovska.

Līdz ar to Latvijas ieskatā ir nepieciešams turpināt darbu pie regulējuma vienkāršošanas un administratīvā sloga mazināšanas, kas ir ne tikai viens no Latvijas prioritārajiem virzieniem, bet ir nepieciešama arī aktīvāka rīcība ES līmenī.