Latvija kopā ar citām valstīm iecerējusi cīnīties ar komerciālo spiegprogrammatūru izplatīšanu un ļaunprātīgu izmantošanu

ĀM norāda, ka pagājušā gada 30.martā otrā Demokrātijas samita laikā, kas norisinājās ASV, pēc ASV iniciatīvas tika izziņots Kopīgais paziņojums par centieniem cīnīties ar komerciālo spiegprogrammatūru izplatīšanu un ļaunprātīgu izmantošanu.

Patlaban paziņojumam pievienojusies Lielbritānija, Austrālija, Austrija, Dānija, Francija, Igaunija, Īrija, Japāna, Jaunzēlande, Kanāda, Korejas Republika, Kostarika, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Somija, Šveice, Vācija, Zviedrija.

ĀM uzsver, ka parakstītāju loks atspoguļo gan valstu atbalstu paziņojumam, gan ASV pozitīvu vērtējumu par katras valsts gatavību ievērot tajā iekļautās apņemšanās. No ASV puses izteikts aicinājums arī Latvijai pievienoties paziņojumam.

Paziņojumā norādīts, ka nepieciešamība novērst spiegprogrammatūru izplatīšanu un ļaunprātīgu izmantošanu izriet no valstu nacionālās drošības un ārpolitiskajām interesēm. Tā ir saistīta ar demokrātijas principu, cilvēktiesību un tiesiskuma nosargāšanu un saskan ar mērķi aizsargāt no vajāšanas demokrātijas un cilvēktiesību aktīvistus, disidentus un žurnālistus visā pasaulē.

Paziņojumā uzsvērta apņemšanās sadarboties un nepieciešamība nacionālā un starptautiskā līmenī stingri kontrolēt komerciālo spiegprogrammatūru izplatīšanu un izmantošanu, izstrādāt politikas ar mērķi atturēt no komerciālo spiegprogrammatūru ļaunprātīgas izmantošanas, kā arī sekmēt atbildīgas izmantošanas principu izstrādi un ieviešanu, kuri ir saskaņā ar vispārējām cilvēktiesībām, likuma varu, pilsoniskajām tiesībām un brīvībām.

Parakstītājvalstis apņemas strādāt pie stingru aizsargmehānismu un pasākumu izveides, lai nodrošinātu to, ka komerciālo spiegprogrammatūru izmantošana no šo valstu puses ir saskaņā ar vispārējām cilvēktiesībām, likuma varu, pilsoniskajām tiesībām un brīvībām.

Tāpat valstis apņemas novērst programmatūru, tehnoloģiju un aprīkojuma eksportu galalietotājiem, kas tos varētu izmantot ļaunprātīgām kiberaktivitātēm, dalīties ar informāciju par komerciālo spiegprogrammatūru izplatīšanu un ļaunprātīgu izmantošanu.

Parakstītājvalstis apņemas cieši strādāt kopā ar industrijas partneriem un pilsonisko sabiedrību, lai informētu par savu pieeju, vairotu izpratni un veidotu atbilstošus standartus, kā arī iesaistīt citas partnervalstis un citas iesaistītās puses, lai labāk saskaņotu politikas un eksporta kontroles institūcijas ar mērķi kopīgi mazināt komerciālo spiegprogrammatūru ļaunprātīgu izmantošanu un sekmēt reformas šajā industrijā.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) valdības sēdē skaidroja, ka “pievienojoties šādam paziņojumam, mēs skaidri pasakām, ka ļoti labi saprotam, ka šādas komerciālas programmas nav tās, kuras vēlamies ieviest valsts pusē un atbalstīt”. Viņa arī piebilda, ka tas parāda skaidru Latvijas nostāju, un, lai gan tas ir zināms politisks dokuments, tas vienlaikus ir arī rīcībdokuments.

ĀM klāsta, ka pievienošanās paziņojumam ir īpaši aktuāla saistībā ar publiskoto informāciju par komerciālās spiegprogrammatūras “Pegasus” ļaunprātīgu izmantošanu Eiropā. Šīs programmatūras ražotājs, Izraēlas uzņēmums “NSO Group”, ir pievienots ASV Tirdzniecības departamenta privāto kompāniju sarakstam, kuru darbība ir pretrunā ar ASV nacionālajām vai ārpolitikas interesēm, un par tās nelikumīgu izmantošanu Eiropā 2023.gadā izmeklēšanu veica Eiropas Parlaments.

Informatīvajā ziņojumā akcentēts, ka, pievienojoties paziņojumam, Latvija pozicionēsies kā valsts, kas rūpējas par savu un savu sabiedroto drošību, stingri pieturoties pie demokrātijas, cilvēktiesību aizsardzības un starptautisko tiesību principiem. Tāpat pievienošanās paziņojumam sekmētu Latvijas ārpolitisko mērķu sasniegšanu, kas ir veicināt stratēģisko partnerību ar ASV, pamatojoties uz vienotu izpratni par vērtībām, ciešāk sadarboties ar transatlantiskajiem sabiedrotajiem, stiprināt drošības, tiesiskuma un demokrātijas principus Eiropā un pasaulē.

ĀM akcentē, ka pievienošanās paziņojumam ir politiskas apņemšanās un nodoma paušana, kas ir izteikti vispārīgu politisku principu līmenī un saskan ar Latvijā esošo regulējumu un ārpolitiskajiem uzstādījumiem. Tā neuzliek papildu finanšu, juridiskas vai kāda cita veida saistības. Pievienošanās neparedz arī saistības par kādu konkrētu rīcību, tostarp attiecībā uz eksporta kontroli.

Saskaņā ar ASV Valsts departamenta sniegto informāciju, pievienošanās paziņojumam notiek, nosūtot notu ASV diplomātiskajai pārstāvniecībai Latvijā par Latvijas vēlmi pievienoties paziņojumam.