Latvijā vairāk nekā 11% iedzīvotāju noteikta invaliditāte

Pērn invaliditātes statuss Latvijā bija 219 257 cilvēkiem jeb 11,6% no valsts iedzīvotāju kopskaita, šodien “Reto slimību forumā” informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītājas vietniece invaliditātes ekspertīzes jautājumos Sandra Ausekle.

Pagājušā gada decembra dati liecina, ka no kopējā cilvēku ar invaliditāti skaita 54% bija sievietes un 46% vīrieši. No kopējā skaita 4% jeb 9651 ir bērni.

No cilvēkiem ar invaliditāti 48% jeb 105 117 cilvēki bijuši vecumā no 18 līdz 63 gadu vecumam jeb darbaspējas vecumā, bet nedaudz mazāk – 104 530 iedzīvotāji – vecumā virs 64 gadiem. Pērn 45 201 no visām personām ar invaliditāti bija nodarbinātas personas darbspējas vecumā.

13% no reģistrētā bezdarbnieku kopskaita valstī bija bezdarbnieki ar invaliditāti, liecina pagājušā gada decembra dati.

Tendences liecina, ka ļoti maz lēmumu par invaliditātes statusu pieņemti uz īsiem termiņiem – gadu vai pusgadu – tādu gadījumu faktiski neesot, informēja Ausekle. Lielākoties invaliditātes statusu piešķir uz mūžu.

Ausekle norādīja, ka šobrīd plānotas izmaiņas invaliditātes novērtēšanas pieejā gan bērniem, gan pilngadīgam personām, tostarp pārskatot prognozējamās invaliditātes statusu un invaliditātes cēlonību. Plānots mainīt kārtību, kādā izvērtē un nosaka arodslimību lēmumus, kā arī izstrādāt jaunus kritērijus darba nespējas lapu piemērošanai.

Tāpat viņa uzsvēra, ka invaliditātes jēdziens nav statiska parādība, jo šobrīd mainās tā izpratne cilvēktiesību jomā. Ja līdz šim invaliditāte vairāk bijis statuss, šobrīd visas tendences liecina, ka arvien vairāk to sāk uztvert un integrēt kā tiesību modeli, norādīja VDEĀVK speciāliste.

Jau vēstīts, ka no šī gada īsākais atkārtotas invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas termiņš būs viens gads.

Kā norādījusi Veselības ministrija (VM), šādā veidā tiks mazināts administratīvais slogs gan pašām personām ar invaliditāti, gan citiem procesā iesaistītajiem speciālistiem, kuriem jāgatavo nepieciešamie dokumenti atkārotas invaliditātes ekspertīzes veikšanai.

Invaliditātes un darbspēju ekspertīzi varēs veikt pirms minētā termiņa, ja personai veselības traucējumi ir nepārejoši, radītais funkcionēšanas ierobežojums ir uzskatāms par stabilu, un to apliecina medicīniskie dokumenti. Invaliditātes statuss kopumā ir saistāms ar stabiliem funkcionēšanas ierobežojumiem, par kuriem objektīvi var secināt, ka vismaz sešu mēnešu periodā piemērotā ārstēšana nav devusi vēlamos rezultātus, atzīmējusi VM.

Līdzšinējie noteikumos bija paredzēts, ka “personai, kurai noteikta invaliditāte vai darbspēju zaudējums, ir tiesības lūgt atkārtotu invaliditātes un darbspēju ekspertīzi jebkurā laikā, ja personas veselības stāvoklis ir būtiski pasliktinājies un tā radītais funkcionēšanas ierobežojums ir uzskatāms par stabilu, un to apliecina medicīniskie dokumenti”.

Nosakot invaliditātes termiņu, Valsts komisija ņem vērā veselības traucējumu un funkcionēšanas ierobežojumu stabilitātes prognozi. Bērniem invaliditāti nosaka uz sešiem mēnešiem, vienu, diviem vai pieciem gadiem, kā arī uz periodu līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – šādu termiņu nosaka klasificētu anatomisku defektu vai veselības traucējumu gadījumos, kā arī ja līdz bērna pilngadības sasniegšanai atlicis mazāk nekā gads vai ja bērnam ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ invaliditāte ir bijusi nepārtraukti noteikta vismaz vienu gadu.

Savukārt personai no 18 gadu vecuma invaliditāte tiek noteikta uz sešiem mēnešiem, vienu, diviem vai pieciem gadiem, kā arī bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa uz mūžu. Šādu termiņu nosaka klasificētu anatomisku defektu vai veselības traucējumu gadījumos, vai ja ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ viena un tā pati invaliditātes grupa nepārtraukti bijusi noteikta vismaz piecus gadus.

Līdzšinējos noteikumos bija paredzēts, ka personai ir tiesības lūgt veikt atkārtotu invaliditātes un darbspēju ekspertīzi ne biežāk kā reizi sešos mēnešos. Sešu mēnešu ārstēšanās periods bijis paredzēts, lai veidotu nosacītu robežšķirtni starp ‘īslaicīgiem’ un ‘stabiliem’ funkcionēšanas ierobežojumiem, kas jau ir pamats invaliditātes noteikšanai. Īslaicīgu veselības traucējumu gadījumā atbalsts personai darbspējīgā vecumā primāri ir nodrošināms slimības pabalsta ietvaros.

Ņemot vērā, ka iedzīvotājiem un, iespējams, ģimenes ārstiem kā nosūtījuma sagatavotājiem var nebūt uzreiz skaidrs, kuros gadījumos var pirms laika vērsties uz atkārtotu invaliditātes ekspertīzi Valsts komisijā un kuri ir gadījumi, kad iedzīvotājam šādu nosūtījumu var atteikt, iesniegumu, kas atkārtotas invaliditātes ekspertīzes veikšanai Valsts komisijā ir iesniegts līdz pagājušā gada 31.decembrim, Valsts komisija izskata un invaliditāti un darbspēju zaudējumu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam, kas bija spēkā līdz 31.decembrim.