2022. gadā ugunsgrēkos Kurzemē izglābti 67 cilvēki

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – VUGD) apkopotā statistika liecina, ka 2022. gadā Kurzemes reģionā saņemts pēdējos gados lielākais izsaukumu skaits. Palielinājies arī ugunsgrēkos bojā gājušo, cietušo un izglābto skaits.

“No vienas puses aizvadīto gadu varam vērtēt pozitīvi, jo samazinājies ugunsgrēkos bojā gājušo skaits. Bet tajā pašā laikā redzam, ka lielu daļu šīs traģiskās nelaimes varēja novērst, ja vien cilvēki būtu uzmanīgāk rīkojušies ar uguni, parūpējušies par dūmu detektora uzstādīšanu savā mājoklī, saveduši kārtībā apkures iekārtas, nelietojuši bojātas elektroierīces utt. Apmēram 60% ugunsgrēku izceļas cilvēku neizmanības dēļ un šo ugunsgrēku varētu nebūt, ja cilvēki būtu apdomīgāki, piesardzīgāki. Diemžēl nevar nepieminēt arī alkohola lietošanu kā apstākli, kas veicina traģisku ugunsgrēku izcelšanos,” uzsver VUGD priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš.

Pērn Kurzemē palielinājies izsaukumu skaits

2022. gadā VUGD Kurzemes reģiona brigādes ugunsdzēsēji glābēji devās uz 2727 notikumiem, no kuriem 919 bija ugunsgrēki, 32 meža ugunsgrēki, 1335 glābšanas darbi, bet 441 izsaukums bija maldinājums. Salīdzinot ar 2021. gadu ugunsgrēku izsaukumu skaits ir pieaudzis par 36 izsaukumiem, glābšanas darbu skaits – par 364, savukārt maldinājumu skaits – par 103 izsaukumiem. Aizvadītajā gadā arī dzēsti 32 meža ugunsgrēki, kas ir par 4 ugunsgrēkiem vairāk nekā 2021. gadā.

Palielinājies ugunsgrēkos izglābto, bojāgājušo skaits un cietušo skaits

Aizvadītajā gadā Kurzemē ugunsgrēkos gāja bojā 11 cilvēki, kas ir par diviem vairāk nekā 2021. gadā. Par sešām personām palielinājies arī ugunsgrēkos cietušo cilvēku skaits, ja 2021. gadā tie bija – 20 cilvēki, tad pērnajā gadā ugunsgrēkos cieta 26 cilvēki. Teju divkāršojies izglābto skaits – no 37 izglābtajiem 2021. gadā līdz 67 cilvēkiem 2022. gadā.

Traģiskie ugunsgrēki, kuros gāja bojā cilvēki, notika Talsu (2), Dienvidkurzemes (2), Kuldīgas, Saldus (2) un Ventspils novadā, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētā. Vienā ugunsgrēkā Talsu novadā gāja bojā divi cilvēki. No bojāgājušajiem trīs bija sievietes un astoņi – vīrieši. No Valsts policijas iegūtā informācija liecina, ka vidējais bojāgājušo vecums bija 61 gads. Ugunsgrēku vidējā degšanas platība 57 m2. Šo traģisko ugunsnelaimju iespējamie cēloņi bija neuzmanīga rīcība ar uguni, tajā skaitā, izmantojot atklātu liesmu un smēķējot, kā arī nepareiza elektroiekārtu ekspluatācija.

Pērn Latvijā reģistrēts mazākais ugunsgrēkos bojā gājušo skaits

Kopumā Latvijā 2022. gadā ugunsdzēsēji glābēji devās uz 20 845 izsaukumiem, no tiem 6 777 izsaukumi bija uz ugunsgrēkiem, 248 – uz meža ugunsgrēkiem, 10 161 uz glābšanas darbiem, bet 3 659 bija maldinājumi. Aizvadītajā gadā ugunsgrēkos gāja bojā 74 cilvēki, kas ir mazākais gadā reģistrēto ugunsgrēkos bojāgājušo skaits. Savukārt, ugunsgrēkos cieta 257 cilvēki, kas ir tikpat, cik gadu iepriekš, bet 369 cilvēki izglābti.

Samazinājies ugunsgrēku skaits mājokļos un lauksaimniecības objektos, bet pieaudzis nedzīvojamās ēkās – pirtīs, saimniecības ēkās, kā arī publiskās un ražošanas ēkās, transportlīdzekļos un noliktavās.

Glābšanas darbos visā Latvijā izglābti 518 cilvēki, no tiem, pēc ceļu satiksmes negadījumiem izglābti 146 cilvēki, mežā vai purvā – 65, uz ūdens un ledus – 79 cilvēki. Lielākā daļa glābšanas darbu bija saistīti ar dažāda veida tehnisko palīdzību (nolūzušu koku novākšana, bojātu konstrukciju noņemšana, ceļa braucamās daļas sakārtošana pēc avārijām), cilvēku glābšanā pēc ceļu satiksmes negadījumiem, uz ūdens un ledus, mežā vai purvā, kā arī sniedzot atbalstu citiem operatīvajiem dienestiem.

Kā skaidro VUGD priekšnieks O.Āboliņš: “Šogad turpināsim īstenot dažādus informatīvos pasākumus, lai paaugstinātu iedzīvotāju zināšanas un izpratni par drošu rīcību, kas palīdz novērst negadījumus, kā arī pareizu rīcību, ja negadījums tomēr noticis. Viens no uzsvariem noteikti būs uz dūmu detektoru nepieciešamību mājoklī, jo vēl joprojām tikai katrā trešajā mājoklī, kurā izcēlies ugunsgrēks, ugunsdzēsēji glābēji dzird skanam brīdinošo dūmu detektora signālu. Savukārt ugunsgrēkos, kuros pērn cilvēki gāja bojā, vairumā gadījumu dūmu detektors mājoklī nebija uzstādīts. Bet mūsu pieredze rāda, ka tajos mājokļos, kuros ir uzstādīts dūmu detektors, ugunsnelaime visbiežāk beidzas ar izbīli un materiālajiem, nevis cilvēku zaudējumiem”.

Notikumu sadalījums 2022. gadā Kurzemes reģionā pa novadiem