Aptauja: Latvijas iedzīvotāji kā pasaules lielākās problēmas izceļ ekonomisko situāciju, infekcijas slimības un bruņotus konfliktus

Latvijas iedzīvotāju vērtējumā trīs būtiskākās problēmas pasaulē pašlaik ir ekonomiskā situācija, kas satrauc 16% iedzīvotāju, infekcijas slimību izplatība un bruņoti konflikti, par kuriem ir noraizējušies 14% aptaujāto, liecina Eirobarometra aptaujas par klimata pārmaiņām dati.

Veiktais pētījums atklāj, ka desmitā daļa Latvijas pilsoņu savukārt uzskata, ka klimata pārmaiņas ir pasaules lielākā problēma, aģentūru LETA informēja aptaujas veicēju “Kantar” mārketinga vadītāja Sanda Apsīte.

Raugoties uz Latvijas rādītāju Eiropas kontekstā, secināts, ka eiropiešu bažas par klimata pārmaiņām kā pasaules galveno problēmu kopumā ir lielākas – 18% eiropiešu uzskata, ka klimata pārmaiņas ir pasaules lielākā problēma. Nākamās lielākās problēmas eiropiešu vērtējumā ir infekcijas slimību izplatība, uz ko norādījuši 17% aptaujāto, kā arī nabadzība, bads un dzeramā ūdens trūkums.

Latvijas iedzīvotāju viedoklis par būtiskākajām problēmām pasaulē ir nedaudz atšķirīgs, ja salīdzina ar Eiropas vidējo rādītāju.

Klimata pārmaiņas par nopietnu problēmu uzskata vairāk nekā puse jeb 59% Latvijas iedzīvotāju. Atskatoties uz šo rezultātu ilgākā periodā, kad pasauli vēl nebija pārņēmusi Covid-19 pandēmija 2019.gadā, ir redzams, ka vērtējums ir saglabājies vienlīdz augsts. Abu pārējo Baltijas valstu vidū bažas par klimata pārmaiņām un to radītajām sekām ir vēl lielākas – 63% Igaunijas iedzīvotāju un 72% Lietuvas iedzīvotāju klimata pārmaiņas uzskata par ļoti nopietnu problēmu. Eiropiešu bažas par klimata pārmaiņu nozīmīgumu ir vēl lielākas – vairākums jeb 78% eiropiešu atzīst, ka kopumā klimata pārmaiņas ir ļoti nopietna problēma.

Vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pēdējo sešu mēnešu laikā nav darījuši neko, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām, turklāt šo cilvēku īpatsvars kopš 2019.gada ir pieaudzis par četriem procentpunktiem. Savukārt 42% Latvijas iedzīvotāju ir snieguši apstiprinošu atbildi, ka pēdējo sešu mēnešu laikā ir kaut ko darījuši cīņā ar klimata pārmaiņām.

Jaunākie rezultāti atklāj, ka ne tikai eiropieši kopumā, bet arī igauņi un lietuvieši cīņā ar klimata pārmaiņām ir iesaistījušies aktīvāk – 64% eiropiešu, 48% lietuviešu un 47% igauņu ir norādījuši, ka viņi pēdējo sešu mēnešu laikā ir kaut ko darījuši cīņā ar klimata pārmaiņām.

Galvenokārt Latvijas iedzīvotāji un arī eiropieši kopumā cīņā ar klimata pārmaiņām cenšas samazināt atkritumu daudzumu un regulāri šķiro atkritumus, lai tos varētu nodot atkārtotai pārstrādei, proti, 75% eiropiešu un 59% Latvijas iedzīvotāju.

Pēc iespējas cenšas samazināt vienreiz lietojamo preču patēriņu, piemēram, lielveikala piedāvātos plastikāta maisiņus, nevajadzīgu iepakojumu, pērkot jaunu sadzīves tehniku izvēlas zemāka enerģijas patēriņa iekārtas, kā arī iegādājas un uzturā lieto vairāk bioloģiskās pārtikas un personiskās automašīnas vietā izvēlas videi draudzīgas alternatīvas, piemēram, iet ar kājām, brauc ar velosipēdu, izmanto sabiedrisko transportu vai automašīnu koplietošanu.

Latvijā Eirobarometra aptauju veica pētījumu kompānija “Kantar” pērn, aptaujājot 1009 Latvijas pilsoņus vecumā no 15 gadiem. Kopumā aptauja tika veikta 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs, aptaujājot 26 669 respondentu.