Aptauja: Sarūk Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri jūtas pilnībā brīvi

Pēdējos gados sarūk to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri jūtas pilnībā brīvi, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

Kā informē SKDS direktors Arnis Kaktiņš, tikai 10% Latvijas iedzīvotāju šī gada februārī jutušies kā pilnībā vai ļoti lielā mērā brīvi cilvēki, savukārt 2015.gadā sevi par tādiem atzina vairāk – 14% aptaujāto.

Aptaujas dalībnieki tika lūgti vērtēt skalā no 0 līdz 10, cik viņi jūtas brīvi dzīvē darīt visu, ko vēlas, kur 0 nozīmē, ka cilvēks jūtas ļoti ierobežots, bet 10 – ka viņam ir iespēja darīt pilnīgi visu, ko viņš vēlas.

Šogad savu brīvību ar 9 un 10 ballēm novērtējuši attiecīgi 5,8% un 4,6% aptaujāto, bet 2015.gadā – attiecīgi 7,7% un 6,5% respondentu. Šie aptaujā novērtēti kā “brīvie cilvēki”. Visbiežāk – 19,3% gadījumu – aptaujātie savu brīvību šogad novērtējuši ar atzīmi 7, 17,1% – ar atzīmi 5, 14,6% – ar atzīmi 6, bet 14,5% – ar atzīmi 8. Pa 1,2% aptaujāto savu rīcības brīvību novērtējuši ar atzīmēm 0 un 1.

Visu aptaujāto vidējais rīcības brīvības novērtējums šo gadu laikā samazinājies no 6,28 ballēm 2015.gadā līdz 6,09 ballēm šogad. Kaktiņš pieļauj, ka rādītāja samazināšanos noteikusi Covid-19 pandēmija, kad sabiedrībai divu gadu garumā bija noteikti dažādi ierobežojumi.

Vērtējot, cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji jūtas brīvi savā dzīvē darīt visu, ko paši vēlas, visaugstāk savu brīvību novērtējuši respondenti vecumā no 25 līdz 44 gadiem, savu rīcības brīvību novērtējot ar 6,4 ballēm, kamēr vecuma grupā no 55 līdz 63 gadiem vidējais vērtējums bijis tikai 5,5. Precētie un neprecētie kopumā jūtas brīvāk nekā šķirtie un atraitņi.

Nodarbošanās griezumā visbrīvāk jūtas individuālā darba darītāji un vadītāji, kuri savu brīvības līmeni novērtējuši ar attiecīgi 7,2 un 7,1 balli. Tikmēr pensionāru, bezdarbnieku, studentu, skolēnu un mājsaimnieču brīvības līmeņa pašvērtējums svārstījies ap 5,6 līdz 5,7 ballēm. Tāpat aptauja apliecinājusi – jo augstāki respondenta ienākumi, jo viņš jūtas brīvāks savā rīcībā. Cilvēki ar zemiem ienākumiem savu brīvību novērtējuši vidēji ar 5,1 balli, ar vidējiem ienākumiem – ar 6,1 balli, bet ar augstiem ienākumiem – vidēji ar 6,9 ballēm.

Reģionālā griezumā visnegatīvāk savu brīvību vērtējuši cilvēki no Kurzemes reģiona, kuri savu brīvību novērtējuši vien ar 5,2 ballēm. Kaktiņš gan atzīmējis – ne pārāk lielais respondentu skaits liek domāt, ka šī varētu būt kāda statistiskas anomālija. Salīdzinoši Rīgā, Vidzemē un Zemgalē aptaujātie savu brīvības līmeni vidēji novērtējuši ar atzīmi 6,3, bet latgalieši – ar 5,9.