Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja ar piensaimniekiem pārrunās nepieciešamos valsts atbalsta instrumentus krīzes pārvarēšanai

Pirmdien, 20.februārī, plkst.12 Kuldīgā, Pilsētas laukumā 4, Mārtiņzālē Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska (“Kuldīgas novadam”) ar novada piensaimniekiem pārrunās nepieciešamos valsts atbalsta instrumentus krīzes pārvarēšanai nozarē,  informē pašvaldība.

Sarunā piedalīsies un ar aktuālo situāciju piena un lauksaimniecības nozarē Latvijā un Kuldīgas novadā iepazīstinās Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis.

Kā vēstīts, Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis ir paziņojis, ka Latvijas piena ražotāji ir gatavi plašiem protestiem, ja martā piepildīsies sliktākās prognozes un piena cena pietuvosies kritiskajai robežai, kas ir 25 centi par litru.

Asociācijā norāda, ka Latvijas piena ražotāji ir gatavi gan boikotēt veikalus, gan izliet piena cisternas pie valdības mājas durvīm, lai krīzē nonākusī piena nozare valdībā tiktu sadzirdēta.

Melnis paredz, ka daļa nozares iznīks, ja situācija netiks uzlabota valstiskā līmenī. Ja uzņēmums strādā ar lieliem zaudējumiem, tas ilgi pastāvēt nevar un ir jāver ciet.

Viņš uzver, ka grūtības skar nevis vienu saimniecību vai uzņēmumu, bet veselu nozari. Saimnieki būšot spiesti pieņemt lēmumu likvidēt ganāmpulkus.

“Nozares krīze un apdraudējums ir ļoti nopietns, un skaidrs, ka cilvēki nevēlas iekļūt parādu jūrā, bet gan laicīgi izvairīties no apjomīgiem zaudējumiem,” uzsver Melnis.

Krīzes situācija piena nozarē esot briedusi vairākus gadus – “sākot no valstiska līmeņa nozarei nepieciešamo stratēģisko dokumentu un plānu neesamības, līdz pat veikalnieku nelokāmajam un bieži vien pārmērīgajam produkta uzcenojumam,” apgalvo asociācijā.

Arī Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijas priekšsēdētājs Jānis Grasbergs uzsver, ka situācijas nelīdzsvarotība ilgākā laika periodā norāda uz to, ka ir nepieciešamas korekcijas un piensaimniecības redzējums ilgtermiņā Latvijas, Baltijas un Eiropas mērogā.

“Pēc 20 gadiem Eiropas Savienībā (ES) mums būtu jābūt spējīgiem rast risinājumu cenas ekvivalentam ar Eiropas vidējo cenu. Turklāt vadoties pēc brīvā tirgus, jārod efektīvi risinājumi, kā mēs varam panākt konkurētspējīgu cenu Latvijas produktam ar Lietuvas un Polijas produktu,” klāsta Grasbergs.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Irbe aģentūrai LETA sacīja, ka piena nozarē situācija tuvāko divu mēnešu laikā tikai pasliktināsies.

Viņš norādīja, ka piena iepirkuma cena vēl mēnesi varētu samazināties par diviem līdz trīs centiem, bet martā piena iepirkuma cenu prognozes ir 20 līdz 25 centi par litru.

Patlaban vidējā piena iepirkuma cena Latvijā ir 28 līdz 30 centi par litru, bet atsevišķiem uzņēmumiem cena jau ir 20 centi par litru un zemāk. Savukārt Eiropas Savienībā vidējā cena ir 45 centi, kas, kā norādīja Irbe, Latvijas saimniecībām, kas investējušas attīstībā, būtu nepieciešams, lai tās strādātu nedaudz virs pašizmaksas.

Tāpat viņš skaidroja, ka pašreizējā situācija ir izveidojusies lielākoties ārējo tirgu ietekmes rezultātā. Latvijas iekšējais tirgus pārstrādā ne vairāk kā 30% no saražotā piena, turklāt arī iekšējā piena produktu patēriņā dominē importa produkti.

Viņš uzsvēra, ka, ja nedēļas laikā netiks sagaidīti racionāli risinājumi no valdības, arī Latvijas ražotāji būs spiesti sekot Lietuvas piemēram un rīkot protestus.

Zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) intervijā Latvijas Radio sacīja, ka valdībai varētu būt jālemj par ilgtermiņa līgumiem piena nozarē, lai nākotnē izvairītos no krīzēm, ko rada būtisks cenu kritums.

“Laikam būs jārīkojas pašai valdībai,” teica Šmits, norādot, ka Eiropas Komisija kopš 2013.gada ir devusi tiesības dalībvalstīm nacionālā līmenī noteikt obligātas prasības ilgtermiņa līgumiem, tostarp gan prasības attiecībā uz līgumu garumu, gan arī attiecībā uz nosacījumiem kā veidojas cena.

Vienlaikus Šmits atzīmēja, ka līdz šim gan piena pārstrādātāji, gan arī piena ražotāji ir kategoriski attiekušies no šāda risinājuma, izvēloties svārstīgās cenas, lai varētu vairāk nopelnīt, kad cena ir augsta.

“Ja atsakāmies no ilgtermiņa līgumiem, tad nav īsti korekti katru reizi [kad cena būtiski samazinās] nākt pēc papildu finansējuma,” uzsvēra Šmits.

Tāpat ministrs pauda, ka negrasās prasīt ārkārtas finansējumu no budžeta, jo cenu “kalniņi” ir faktiski visās nozarēs, tostarp arī meža nozarē un būvniecībā.