Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns
Iesūti
Atpakaļ

Mazāk nekā trešdaļa iedzīvotāju zina, kas ir aprūpes atvaļinājums

Mazāk nekā trešā daļa Latvijas iedzīvotāju zina, kas ir aprūpes atvaļinājums, turklāt vien retais pēdējā gada laikā to ir izmantojis, informēja Tiesībsarga birojā.

Kopš 2022.gada augusta darba ņēmējiem ir pieejams aprūpētāja atvaļinājums. Praksē tas nozīmē to, ka darba devējs piešķir bezalgas atvaļinājumu, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, vai citu tuvu ģimenes locekli, vai cilvēku, kurš dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kuram nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par piecām darba dienām viena gada laikā. Darbiniekam ir tiesības izmantot šādu atvaļinājumu pa daļām.

Pēc Tiesībsarga biroja pasūtījuma veiktās aptauja dati apliecina iedzīvotāju zemo informētību par jauno atvaļinājuma veidu, proti, tikai 29% iedzīvotāju ir informēti par aprūpētāja atvaļinājumu, savukārt 71% par to nav dzirdējuši. Vislabāk informētie ir jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem – 40%.

Tikai 7% aptaujāto ir izmantojuši aprūpētāja atvaļinājumu pēdējā gada laikā, lai gan puse aptaujāto pēdējā gada laikā ir saskārušies ar situāciju, kad bija nepieciešams personīgi aprūpēt vai atbalstīt tuvinieku.

68% respondentu, kuri pieprasīja aprūpētāja atvaļinājumu, saņēma pozitīvu attieksmi no darba devēja puses, vēl vairāk jeb 71% sajuta arī atbalstošu kolēģu attieksmi. Tomēr 27% respondentu atzīmēja negatīvu darba devēja attieksmi, un 25% saskārās ar kolēģu nelabvēlīgu attieksmi.

73% no tiem cilvēkiem, kuri izmantoja aprūpētāja atvaļinājumu, bija nepieciešams ilgāks periods nekā likumā noteiktās piecas dienas. Visbiežāk bija nepieciešams aprūpes periods no sešām līdz desmit dienām (44%), bet 10% respondentu norādīja uz nepieciešamību pēc 21 vai vairāk dienām.

Tiesībsarga birojā uzsver, ka sabiedrība jāinformē par aprūpētāja atvaļinājuma iespējām, izmantojot dažādus komunikācijas kanālus, tostarp arī valsts iestāžu mājaslapas un sociālos tīklus.

Tāpat ieteicams izstrādāt apmācības un izglītojošas programmas darba devējiem un uzņēmumu vadītājiem, lai veicinātu empātiju un atbalstu kolēģiem, kuriem nepieciešams aprūpēt tuvinieku.

Ņemot vērā aptaujas rezultātus, būtu lietderīgi pagarināt aprūpētāja atvaļinājuma periodu līdz vismaz desmit dienām, apsverot izmaiņas likumdošanā, norāda Tiesībsarga birojā.

Tiesībsargs aicina Latvijas sabiedrību un jo īpaši darba devējus pievērst lielāku uzmanību aprūpētāja atvaļinājuma iespējām un veicināt tā izmantošanu, lai nodrošinātu nepieciešamo atbalstu tiem, kuri rūpējas par saviem tuviniekiem grūtā dzīves brīdī.

Aptauju veica Tiesībsarga birojs sadarbībā ar SIA “RAIT Custom Research Baltic”.