Tija, Saiva, Sentis, Santis, Saivis
Iesūti
Atpakaļ

Pētījums: Darbaspēka izmaksas Latvijā augušas trīs reizes straujāk nekā produktivitāte

Pēdējos piecos gados darbaspēka izmaksas Latvijā ir pieaugušas par 46,2% jeb trīs reizes straujāk nekā produktivitāte, secināts jaunākajā Latvijas Produktivitātes ziņojumā, ko sagatavojusi Latvijas Produktivitātes padome un Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskais institūts “LU domnīca LV Peak”.

Pētījumā secināts, ka Latvijas valsts zaudē konkurētspēju, tāpēc ir nepieciešams kardinālas ekonomikas strukturālās izmaiņas, kas virzītas uz zināšanām balstītu izaugsmi un jaunu konkurētspējas priekšrocību attīstīšanu.

Konkurētspēja esot primāri saistīta ar ekonomikas produktivitāti, bet tā Latvijā ir ļoti zema, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm. Pašlaik produktivitātes rādītāji un to prognozes neliecinot par Latvijas izrāviena iespēju. Drīzāk pretēji, tiek sagaidīts, ka produktivitātes pieaugums turpmākos trijos gados mūsu valstī būs vājš.

Latvijas Bankas, Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas prognozes liecina, ka 2023.gadā produktivitātes pieaugums varētu pat samazināties, bet arī 2024.-2025.gadā produktivitātes pieaugums būs tikai nedaudz virs 3%, kas neļaus samazināt plaisu starp Latvijas un ES vidējo produktivitātes rādītāju.

Pētījumā veiktā analīze arī rāda, ka esošais investīciju līmenis Latvijā ir zems. Vēsturiskā skatījumā, kā arī, ņemot vērā Latvijas ekonomikas pašreizējo attīstības līmeni, investīcijām būtu jāveido vismaz 25,5% no IKP. Tas nozīmē, ka investīciju atpalicība no to vēlamā apjoma jeb investīciju plaisa pēdējos desmit gados Latvijā ir aptuveni 3%. Investīciju plaisa aktīvu veidu skatījumā vislielākā ir ieguldījumos mašīnās un iekārtās – atpalicība ir gandrīz 4%. Zems investīciju līmenis palēnina ražošanas jaudu atjaunošanas un modernizācijas procesu, negatīvi ietekmējot arī produktivitātes dinamiku.

Pētījumā arī secināts, ka Latvijā ir vērojamas strukturālas nepilnības kapitāla sadalījumā ne tikai nozaru griezumā, bet arī pēc aktīvu veidiem. Īpaši zemi ieguldījumi ir nemateriālajos aktīvos – tas labi redzams salīdzinājumā ar Zviedriju. Latvijas atpalicība no Zviedrijas uzkrātā kapitāla intensitātē uz vienu strādājošo ir vairāk nekā divas reizes. Pēc ieguldījumiem intelektuālā īpašuma produktos Latvija gandrīz 15 reizes atpaliek no Zviedrijas. Tāpat Latvijas lielā atpalicība infrastruktūras nodrošināšanā, inovācijās un darbaspēka kvalitātē, prasa lielus un ilgstošus ieguldījumus tieši šajās jomās.