Saldū izveido jaunu tirdzniecības platformu

Iepirkšanās tiešsaistē jau sen kā kļuvusi par mūsu ikdienu. It sevišķi pandēmijas laikā pieauga pieprasījums pēc preču, produktu un pat pakalpojumu iegādes iespējām online un daudzi uzņēmumi pārgāja uz virtuālo vidi. Tā arī Saldū izveidota jauna tirdzniecības platforma, kas apvieno mazos ražotājus ar kvalitatīvu un gardu produkciju.

Viss sākās ar nelielu veikaliņu

Zīmola “Brūzilu liellops” izveidotāja Saldus novada uzņēmēja Agnese Arne-Štencele, lai ērtāk būtu savas saimniecības produkciju piedāvāt pircējiem, izveidoja savā saimniecībā nelielu veikaliņu, kas laika gaitā ir kļuvis par mazu mājražotāju veikaliņu, kur tiek tirgoti arī citu mazo uzņēmēju produkti.

Apvienojot mazos uzņēmējus un pārņemot ideju no Valmieras uzņēmējiem, tapis mājražotāju kooperatīvs “Provinces produkti”. Lielākoties veikaliņā tiek tirgoti pārtikas produkti, bet veidojot korporatīvās dāvanas un dāvanu komplektus, tiek izmantoti arī nepārtikas produkti – sveces, keramikas darinājumi, koka dēlīši u.c. Pamatā veikaliņa piedāvātā produkcija ir Saldus novadā ražotā, bet ir arī citos novados ražotā.

Pandēmija likusi saprast, ka mājražotājiem nepieciešama vieta, kas pircēju atvestu līdz ražotājam arī apstākļos, kad slēgti veikali un nenotiek arī tirdziņi. Urbact projekta ietvaros atvēlēta nauda mājražotāju tirdzniecības platformas izveidošanai internetā un tapis virtuālais veikals provincesprodukti.lv, kurā var iegādāties Saldus novadā ražotos produktus.

Interneta veikals gan vēl ir tapšanas stadijā un tajā jāiegulda vēl liels darbs un ar laiku tas tiks papildināts, bet jau tagad pircēji var iegādāties SIA “Meduspils” bišu dravas “Kāre” dažādie medus darinājumi, SIA “Saldalus” dzīvais alus, lauku saimniecības “Granskalni” vīns, Rubas pagasta lauku vistu olas, Nīcas siers, bioloģiskā maize “Gaismas klaips” un daudzi citi Saldus novadā ražoti gardumi.

Kopumā kooperatīvā apvienojušies vairāk nekā 30 partneri. Šogad nolemts startēt arī izstādē “Riga Food 2022” Ķīpsalā. Uz izstādi tiks vesti 90 % Saldus novada ražojumi: “Veselīgas un labas kvalitātes lietas, ko mēs apkopojam,” stāsta Agnese. Saldus mājražotāju stendam Ķīpsalā pievienosies arī kontrtenors Sergejs Jēgers, kas pandēmijas laikā sācis ražot dažādus konservējumus un marinējumus, ko var iegādāties arī “Provinces produktos”.

“Lai to mazo Rīgā pamana – parādīsim sevi saulītē!” tā par dalību pārtikas izstādē “Riga food” saka Agnese. Saimniece arī cer, ka nākotnē izdosies īstenot jau kādu laiku lolotu sapni – atvērt mājražotāju veikalu pie A9 šosejas. Veikala izveidošanu un atvēršanu gan pagaidām ir nācies nolikt mazliet malā un, kā saka pati Agnese – turpmākos 2 gadus pavērot situāciju.

Klaips, kas nes gaismu

Viens no uzņēmumiem, kas savu produkciju piedāvā “Provinces produktos” un kopā piedalīsies izstādē Ķīpsalā, ir brāļu Toma un Kārļa Ādleru izlolotais “Gaismas klaips”.

“Gaismas klaips” maizes ceptuvē tiek radīta dabīga maize, kuru parastā veikalā nopirkt nevar. “Šo maizi mēs cepam priekš sevis un tā ir neredzamā substance, ko saucam par enerģiju un kādu enerģiju mēs liekam šajā maizē iekšā, jo katrs kukulītis tiek veidots ar rokām. Katram kukulītim ir savs raksturs,” stāsta Toms.

Abi brāļi klausījušies ko stāsta vecvecāki par senču gudrībām un kā senči mijiedarbojušies ar apkārtējo pasauli. No šiem stāstiem noprasts, ka senči maizi agrāk cepuši vispirms priekš sevis, savas ģimenes. “Mūsu senči savai ģimenei gribēja dot to labāko – lai maize ir garšīga, lai maize ir veselīga un lai izaug ražena, dižena ģimene,” skaidro Toms.

Brāļi sapratuši, ka jāturpina senču tradīcijas un jācep maizi vispirms priekš sevis un savas ģimenes: “Šajā gadījumā mūsu ģimene ir Saldus novada iedzīvotāji un maizi cepam tieši viņiem un arī viesiem, ja tie atbrauc uz Saldu.”

Toma un Kārļa cepto maizi var iegādāties tirdziņā Saldū, kur tā vienmēr ir svaiga. Maizes cepšanā tiek izmantotas četras dabīgas sastāvdaļas – dabīgais ieraugs, bioloģiski milti, vietējās ķimenes un dabīgais iesals. Visas sastāvdaļas iepirktas tepat Latvijā. Tā kā maizīte ir dabīga, tad to var uzglabāt vairāk nekā trīs nedēļas.

Lielās maiznīcas maizi gatavo pēc līdzīgas metodes, sastāvdaļas ir līdzīgas, bet tajās tiek ielikta cita vērtība – patērētāja un naudas pelnīšanas, savukārt “Gaismas klaips” maizīte ir ar pilnīgi citu ielikto formulu.

Toms stāsta, ka pirms kopā ar brāli uzsākuši savas maizes cepšanu, viņš pilnībā bija atteicies no veikalos nopērkamās maizes ēšanas un maizi nebija baudījis četrus gadus. Maizi nelietojis, jo radušās veselības problēmas. Tagad Toms atkal ir atgriezies pie maizes atpakaļ un ēd tikai paša cepto maizīti. “‘Ēdu divas maizes šķēles dienā, jo ar to pilnībā pietiek,” stāsta Toms.

Viņš arī piebilst, ka ar “Gaismas klaipa” maizīti var arī ietaupīt, jo izmantotajiem miltiem ir ļoti rupjš malums un tādā veidā saglabājas visi vitamīni un minerālvielas un pietiek ar 1-2 šķēlēm maizes dienā.

No pilsētas atpakaļ uz laukiem

Brāļi dzimuši un auguši Saldū. Kādu laiku dzīvojuši arī Druvā. Toms devies mācīties uz Liepāju un tur arī palicis. Nodzīvojis Liepājā 12 gadus un kādā brīdī sapratis, ka kaut kas pietrūkst un jutis, ka Liepājā sevi ir izsmēlis. Nolēmis, ka jāpārceļas atpakaļ uz Saldu – no lielpilsētas atpakaļ uz laukiem.

Sākumā Tomu urdījusi doma izveidot beķereju, bet tad Saldū atgriezies arī brālis Kārlis, kuru bija nogurdinājusi straujā darbošanās modes biznesā. Kārlis vēlējies pārkārtot savu dzīvi un ieviest līdzsvaru savā dzīvē.

“Līdzsvars tas ir, ka nākam atpakaļ uz savām mājām – šeit laukos, kaut ko sākam darīt, kaut ko maziņu, kaut ko savu, kaut ko īstāku. Maize ir kaut kas gaišāks, tīrāks, tuvāks, dvēseliskāks. Šajā procesā var labi justies. Dzīves līdzsvars, balanss,” par atgriešanos laukos un kā abi kopā nolēmuši, ka jāsāk cept maizi, stāsta Toms.

Jaunos uzņēmējus nebaida nestabilā situācija pasaulē un viņi ir gatavi, ka var pieaugt cenas, bet, kā saka Toms, tad viss ir pārejošs un iesākto nedomā apturēt. Grūtības brāļus nebaida un ir pat vajadzīgas, lai spētu piecelties.

Brāļi arī cer, ka arvien vairāk un populārāki kļūs tirdziņi, kur var iegādāties labu un kvalitatīvu vietējo ražotāju produkciju. “Ja cilvēki ietu pie vietējiem, pie savējiem uz tirdziņu un pirktu pilnīgi visu tādā veidā atbalstot vietējos produktu darinātājus, veidotājus, audzētājus, tā padarītu Latviju arvien spēcīgāku!”