Talsu novadā pakāpeniski ieviesīs digitalizācijas centru, līdztekus attīstot pašvaldības policijas darbu

IT risinājumi sen vairs nav paredzēti tikai šauru interešu grupu vajadzībām, tie aizvien biežāk kļūst par obligātu priekšnoteikumu ikvienas pašvaldības attīstībai un iedzīvotāju drošības un ērtības uzlabošanai. Jau šogad Talsu novada pašvaldība sāks pakāpenisku digitalizācijas centra izveidi, šajā procesā būtisku lomu paredzot arī Talsu novada pašvaldības policijai.

Talsu novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa, Talsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Māris Grīnvalds, Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājs Gatis Andersons un vadošais informācijas tehnoloģiju speciālists Reinis Ginters marta sākumā devās pieredzes apmaiņā uz Tukuma novada pašvaldību un uz Jelgavas valstpilsētas pašvaldību. Vizītes mērķis bija gūt pieredzi digitalizācijas centra izveidē, lai pakāpeniski efektivizētu darba procesu ne tikai Talsu novada pašvaldības policijā, bet pašvaldībā kopumā. Viena no būtiskākajām iecerēm: izveidot vienotu digitalizācijas centru, tostarp nodrošinot iedzīvotājiem vienu tālruņa numuru, uz ko zvanot, ziņot par visiem pašvaldības atbildībā esošajiem jautājumiem.

„Patlaban Talsu novada pašvaldības policija atrodas darba specifikai neatbilstošās telpās, turklāt joprojām nav efektīvas informācijas aprites sistēmas un pietiekamas datu sasaistes ar citām pašvaldības iestādēm, struktūrvienībām, pagastu pārvaldēm. Arī pēc Valsts policijas reorganizācijas jo vairāk ir nepieciešams stiprināt pašvaldības policijas un Valsts policijas sadarbību, bet no nākamā gada mums jāspēj nodrošināt arī atskurbināšanas pakalpojumus,” sacīja E. Kārkliņa, atklājot pamata iemeslus, kāpēc pašvaldība vēlas izveidot digitalizācijas centru un vienlaikus pārcelt pašvaldības policiju uz citām telpām.

No 2024. gada 1. janvāra, kā to paredz Pašvaldību likums, visām pašvaldībām būs jānodrošina atskurbināšanas pakalpojumu pieejamība. Patlaban Talsu novada pašvaldības policija atrodas Lielajā ielā 27 Talsos, bet, ierobežoto telpu dēļ, šāda pakalpojuma nodrošināšana tur nav iespējama. Turklāt Talsu novada pašvaldība vēlas izveidot sistēmu, kad pašvaldības policijā darbotos vienots tālrunis, kas būtu pieejams visu diennakti un pa kuru dispečers pieņemtu iedzīvotāju ziņojumus par problēmsituācijām gan sabiedriskās kārtības un drošības, gan saimnieciskajos jautājumos. Tas nozīmē, ka ikvienam būtu pieejams viens tālruņa numurs, uz ko zvanot, varētu informēt par pašvaldības pārziņā esošajiem jautājumiem: tālāk dispečers to pārvirzītu risināšanai atbildīgajiem dienestiem. Tādā veidā cilvēkiem būtu jāizmanto tikai viens saziņas veids un nebūtu jādomā, kurai iestādei ziņot par vienu vai otru problēmu.

„Esam plānojuši šo vienoto pakalpojumu kopumu un pašvaldības policiju pārcelt uz telpām Daģu ielā 4 Talsos, kas atrodas šo funkciju veikšanai atbilstošā teritorijā un kur pieejamas piemērota lieluma telpas. Lai virzītos uz mūsu mērķa sasniegšanu, šogad plānojam izsludināt iepirkuma konkursu uz jaunās pašvaldības policijas ēkas projektēšanu un, cerams, ka pagūsim izsludināt iepirkuma konkursu arī uz ēkas pārbūvi, lai nākamajā gadā varam plānoto paveikt. Protams, ēkai bez satura nav jēgas, tāpēc jau tagad esam sākuši nopietni pieiet informācijas tehnoloģijām, digitalizācijai un datu bāzu izveidošanai, lai visas vajadzības iestrādātu ēkas pārbūves projektā,” pastāstīja E. Kārkliņa.

Noskaidrojot citu pašvaldību pieredzi, secināts, ka līdzīga sistēma darbojas gan Tukuma novadā, gan arī Jelgavas valsts pilsētā, tāpēc pieņemts lēmums izzināt šo pašvaldību pieredzi.

Talsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Māris Grīnvalds pastāstīja, ka Tukuma novadā ir ieviests bezmaksas diennakts tālrunis, uz ko iedzīvotāji var zvanīt, lai informētu par problēmām, kas saistītas ar Tukuma novadu. Informācija tiek reģistrēta informācijas sistēmā, no kuras veicamie darbi tiek nodeleģēti atbildīgajiem dienestiem vai pakalpojuma sniedzējiem e-pastā vai īsziņas veidā. „Katram pārvirzītajam uzdevumam veidojas kontrole un ir iespējams izsekot, kad darbi tiek izdarīti. Sistēma ir ļoti vienkārša un viegli lietojama,” teica M. Grīnvalds.

Savukārt Jelgavā šādai funkcijai un vēl daudziem papildelementiem, ko nodrošina mērķtiecīga IT tehnoloģiju ieviešana, ir izveidots pašvaldības operatīvās informācijas centrs.

Arī Jelgavā ieviests bezmaksas diennakts dežūrtālrunis, bet tas šajā gadījumā ir tikai viena no funkcijām. Pateicoties mērķtiecīgai finansējuma un resursu piesaistei, Jelgavā 26 kilometru garumā ir ierīkots pašiem savs optiskais internets, ir ieviestas modernas un inovatīvas IT tehnoloģijas, kas palīdz gan atbildīgajiem dienestiem, gan iedzīvotājiem. Piemēram, no operatīvas informācijas  centra ar datora palīdzību atsevišķos posmos var gan ieslēgt, gan izslēgt ielas apgaismojumus, regulēt luksoforus, tiek saņemta informācija, ja kāds no apgaismojuma posmiem vai luksoforiem nedarbojas. Tāpat tiek monitorēta ielu braucamās daļas temperatūra, ūdens līmenis Lielupē, sūkņu staciju darbība un tamlīdzīgi. Līdztekus praktiskajam ieguvumam, informācija tiek uzkrāta un analizēta, lai pilsēta pēctecīgi pieņemtu datos balstītus lēmumus.

Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājs Gatis Andersons uzsvēra, ka Jelgava ir izcils piemērs, kā ar IT tehnoloģijām atvieglot iedzīvotāju ikdienu.

„Pašvaldību līmenī esam pārrunājuši iespēju attīstīt un atvieglot sadarbību IT jomā. Piemēram, ja kāda pašvaldība ir izveidojusi Operatīvo informācijas centru un ieviesusi dažādus tehnoloģiskos risinājumus, kas strādā labi, tad pārējām pašvaldībām nav jāizdomā kaut kas jauns, bet gan jābūt iespējai izmantot tos pašus risinājumus. Mēs, visticamāk, nespēsim būt lielo pilsētu līmenī vienā laikā, bet lielās pilsētas var un vēlas dalīties ar saviem risinājumiem ar citām pašvaldībām – jāmāk tikai to pareizi izmantot. IT jomā novadu robežas nav jāvelk, un, veiksmīgi sadarbojoties ar citām pašvaldībām un ieviešot vienotus risinājumus, varam attīstīties arvien labāk,” teica G. Andersons.