Latvijas IT Klasteris: Šī brīža aktuālā tēma pasaulē ir mākslīgais intelekts

Viņš norādīja, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē ir grūti novilkt ģeogrāfiskas robežas, tādēļ pasaules tendences un aktualitātes atspoguļojas arī Latvijā.

Jaunu attīstības uzrāvienu piedzīvo arī valodas tehnoloģijas, kas nodrošina dažādu ar saturu un valodu saistītu procesu automatizāciju – mašīntulkošanu, runas atpazīšanu un sintēzi, kā arī cilvēka un datora saziņu.

Vērojot mākslīgais intelekta lielo valodas modeļu straujo attīstību, nedrīkst aizmirst latviešu valodu un ar augstu prioritāti veidot savu nacionālo lielo valodas modeli, kas spētu nodrošināt ne vien plašas funkcionālas iespējas dažādiem Latvijā veidotiem un izmantotiem rīkiem, pakalpojumiem un risinājumiem, bet arī kalpotu kā nozīmīgs ieguldījums latviešu valodas saglabāšanā un attīstībā digitālajā laikmetā, akcentēja Kauliņš.

Viņš arī atzīmēja, jo lielākā mērā mākslīgais intelekts ietekmē mūsu ikdienu, jo vairāk priekšplānā izvirzās tā izmantošanas ētiskie, tiesiskie un drošības aspekti.

“Ne velti Eiropas Komisija turpina darbu pie mākslīgā intelekta regulējuma izveides un plašsaziņu līdzekļos arvien vairāk dzirdam par nepieciešamajām atsaucēm pie tekstiem, bildēm, video un citiem materiāliem, kas apstiprina mākslīgā intelekta izmantošanu,” norādīja Kauliņš.

Pēc viņa teiktā, mākslīgais intelekts pareizās un zinošās rokās dod neatsveramu ieguldījumu sabiedrības izaugsmē un attīstībā, taču vienlaikus – drošība interneta vidē tiek aktualizēta iepriekš nebijušos līmeņos. Kara un citu ģeopolitisko notikumu dēļ kiberdrošības jautājumi nu ir ikdiena un nemainīga aktualitāte.

Arī jaunā, plašinātā Eiropas Savienības Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīva (NIS2) un nesen pieņemtais kiberdrošības likums mudina daudzu nozaru uzņēmumus ikdienā vērst lielāku uzmanību uz kiberdrošības jautājumiem un to sakārtošanu uzņēmumos un iestādēs, atzīmēja Kauliņš.

Kopumā digitālā transformācija uzņēmumos un organizācijās joprojām ir dienas kārtībā. Pie šī brīža ekonomikas salēnināšanās, digitālā transformācija nereti ir vienīgā iespēja komersantiem uzlabot darba efektivitāti un konkurētspēju gan Latvijas, gan pasaules mērogā. To parāda arī milzīgais pieprasījums un komersantu aktivitāte dažādās digitalizācijas grantu programmās, sacīja Kauliņš.

Latvijas IT klasterī vēršas dažāda lieluma un dažādu nozaru uzņēmumi, kuri saredz iespējas augt un kļūt konkurētspējīgākiem tieši ar dažādu procesu digitalizācijas palīdzību. Sākot procesu digitalizāciju, iestāde aicina tos sniegt pašvērtējumu par savu digitālā brieduma līmeni un tas, kas redzams šajos pašvērtējumos – Latvijas uzņēmumu vidējais digitālais briedums ir augstāks nekā vidēji Eiropā, minēja Kauliņš.

Pēc viņa teiktā, augstākie digitalizācijas pašvērtējuma dati attiecas uz tādām ikdienas uzņēmumu rutīnu atvieglojošām darbībām, kā grāmatvedības uzskaite un algu aprēķins, datu droša uzglabāšana, e-paraksta un e-rēķinu izmantošana.

“Taču arī mūsu uzņēmumiem ir kur augt – īpaši ražojošās nozarēs strādājošie atzīst, ka digitalizācija vēl varētu palīdzēt ražošanas iekārtu un pamatlīdzekļu automātiskai uzraudzībai un uzturēšanai, ražošanas jaudu izmantošanas uzraudzībai, kā arī uzņēmumu transporta flotes efektīvas ekspluatācijas nodrošināšanai,” akcentēja Kauliņš.

Viņš arī piebilda, lai arī biznesa procesu digitalizācija ir kritiski nepieciešama, uzņēmumiem rūpīgi jāizvērtē un jāseko līdzi, vai šādu pārmaiņu ieviešana dod uzņēmumam gaidītos rezultātus, tostarp vai darba produktivitāte un kvalitāte uzlabojas.