“Latvijas pasts” pauž gatavību diskutēt par alternatīviem pakalpojumu sniegšanas risinājumiem ar visām pašvaldībām

Savukārt, komentējot to, kas notiks ar pasta nodaļām, kuras bija plānots reorganizēt šā gada februārī, kompānijā norāda, ka līdz tālākam lēmumam tās darbosies kā līdz šim.

Vienlaikus uzņēmums nesaskata nepieciešamību atcelt izsludinātās publiskās izsoles, kurās patlaban plānots izsolīt vairāk nekā 20 kompānijai piederošus nekustamos īpašumus.

Kompānijā skaidro, ka “Latvijas pasts” regulāri pārskata nekustamo īpašumu portfeli, papildinot, ka līdzīgu praksi īsteno arī citas valsts kapitālsabiedrības. Savukārt lēmums par konkrētiem īpašumiem tiek pieņemts, balstoties uz izvērtējumu par tā atbilstību uzņēmējdarbības funkcijām, izvirzītajiem biznesa mērķiem, vides pieejamībai un ieguldījumiem.

Pasta pārstāvji arī atzīmē, ka, ja nepieciešamais investīciju apmērs ir lielāks, nekā kompānija var atļauties, tiek sniegta iespēja pretendentiem iegādāties nekustamos īpašumus publiskās izsolēs, lai nākamais īpašnieks piešķirtu tiem lielāku vērtību un jēgpilnāku pielietojumu.

Tāpat kompānijā informē, ka “Latvijas pasts”, rūpējoties par gados vecākiem klientiem, ir apņēmies atrast labāko un ērtāko risinājumu, lai viņiem būtu vienkāršāk apmaksāt gan rēķinus, gan saņemt pensiju un pasta pakalpojumus.

“Latvijas pasts” ir nolēmis apturēt plašo pasta nodaļu reorganizācijas plānu, kas paredzēja šogad slēgt 105 no 176 pasta nodaļām.

Kompānijā skaidro, ka pēc “Latvijas pasta” un Satiksmes ministrijas pārstāvju diskusijas pasta nodaļu reorganizācija tika apturēta, lai uzņēmums veiktu papildu izpēti un piedāvātu pasta nodaļu attīstībai ne tikai “Pastnieks mājās” risinājumu, bet arī citus alternatīvus scenārijus, un atkārtoti konsultētos ar ieinteresētajām pusēm – pašvaldību vadītājiem, iedzīvotāju biedrībām un citiem.

Finanšu aprēķini liecina, ka reorganizācijas apturēšana vai kavēšana prasīs valsts subsīdijas no 2,1 miljona eiro līdz četriem miljoniem eiro. Aplēstās izmaksas neietver šo pasta nodaļu modernizēšanu un inflācijas efektus. Tādējādi šī gada pirmajā pusgadā uzņēmums kopā ar ieinteresētajām pusēm plāno atkārtoti un padziļināti izvērtēt, kā vēl var sniegt pasta un finanšu pakalpojumus klātienē.

Tāpat ziņots, ka pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācijas “Latvijas pasts” šā gada janvārī slēdza Nautrēnu, Kalnciema, Taurenes, Ērberģes, Barkavas, Cīravas, Garkalnes, Bēnes un Mētrienas pasta nodaļas, savukārt februārī bija plānots slēgt arī Daugavpils-22, Carnikavas, Ozolnieku un Rīgas-35 pasta nodaļas.

Savukārt 2023.gada decembrī “Latvijas pasta” akcionāri nolēma atsavināt vairāk nekā 20 kompānijai piederošos īpašumus, skaidrojot, ka nekustamie īpašumi vairs nav nepieciešami “Latvijas pasta” pamatdarbības nodrošināšanai.

Jau ziņots, ka “Latvijas pasta” apgrozījums 2022.gadā bija 100,009 miljoni eiro, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2021.gadā, kā arī uzņēmums strādāja ar 2,21 miljona eiro peļņu pretēji zaudējumiem gadu iepriekš.

“Latvijas pasts” nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. “Latvijas pasts” ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā apmēram 2300 darbinieku.