Leontīne, Leokādija, Lonija, Ligija
Iesūti
Atpakaļ

Latvijas Radio publiskā vēstulē vērš uzmanību vārda brīvības un mediju neatkarības apdraudējumam

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina par apdraudējumu fundamentālām demokrātijas vērtībām – vārda brīvībai un mediju neatkarībai, tā publiskā vēstulē pauž Latvijas Radio Redakcionālā padome.

Padomes pārstāvji norāda, ka žurnālisti jau gadiem ilgi sociālās tīklošanās platformās ir pakļauti naida uzbrukumiem, kas daļu no viņiem ir apklusinājuši. Līdzīga tendence, padomes ieskatā, atbalsojas arī profesionālo mediju saturā, proti, ir situācijas, kad, prognozējot naida vilni, žurnālisti nevēlas veidot saturu par diskutabliem tematiem vai arī to atspoguļojumā sevi cenzē.

“Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā vārda brīvības robežas ir vēl vairāk sašaurinājis – no medijiem, jo īpaši sabiedriskajiem, tiek sagaidīts tikai “patriotisks” saturs, bet “pamatstraumei” pretēja viedokļa izskanēšana tiek novērtēta kā medija pretvalstiska rīcība,” pauž padomes pārstāvji.

Papildus tam padome vēstulē izceļ tiesu precedentu, kurā Rīgas apgabaltiesa ir lēmusi par labu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), kura sodīja “Tvnet grupu” par nepienācīgu “precizitāti un neitralitāti”, izmantojot vārdu “deportācija”. Tāpat izcelta Nacionālās drošības koncepcijā minēta pāreja uz saturu latviešu valodā un Latvijas Televīzijai (LTV) uzdotais uzdevums izstrādāt redakcionālo politiku viedokļu, karikatūru un komiksu publicēšanai portālā “Lsm.lv”.

Minētie procesi rada pateicīgu fonu mediju neatkarības ierobežošanai, uzskata padome.

“Ne Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP), ne Valsts prezidentam nevajadzētu būt noslēpumam, ka sabiedriskie mediji Latvijā īstenībā ir pārregulēti un pārkontrolēti. Birokrātiskais slogs ir ievērojami lielāks nekā daudzās citās Eiropas valstīs, un tam ir jāpatērē nesamērīgi liela enerģija. Sabiedriskajos medijos jau pastāv kvalitātes vadības sistēma, un ik gadu tiek mērīts to sabiedriskais labums, kas ir publiski pieejams. Tas ir neatkarīgs mūsu darba izvērtējums, un, vadoties no tā, tiek noteikti turpmākie uzdevumi,” uzsver padome.

Papildus tam padomes pārstāvji akcentē to, ka jau divus gadus jebkuram ir iespēja par sabiedrisko mediju darbu iesniegt sūdzības ombudam. Padomes ieskatā, publiskie uzbrukumi ombudam liecina par vēlmi diskreditēt arī ombuda institūciju. Padome vēstulē izsaka minējumu, ka ombuda diskreditēšana notiek tāpēc, ka šī institūcija nav attaisnojusi politiķu vai citu personu ieceri, ka būs viņu ietekmes rīks sabiedriskajos medijos.

“Sabiedrisko mediju darbības mēraukla ir sabiedrības intereses. Mēs neesam valsts medijs, kurš īsteno valdošās koalīcijas vai kādu citu ietekmīgu figūru politiku. Aicinām lēmumus par medijiem balstīt uz kvalitatīvos pētījumos noskaidrotām sabiedrības vajadzībām, profesionāliem argumentiem un datiem,” uzsver padome.

Padome aicina sabiedrību un politiķus apzināties, ka mediju neatkarība un vārda brīvība “ir neatceļamas vērtības arī tad, ja kaimiņos plosās karš”.

“Mūsu redakcionālās vadlīnijas nosaka, ka sabiedriskie mediji atspoguļo dažādu sabiedrības grupu viedokļus – arī tādus, kas kādam varētu likties nepieņemami. (..) Izslēdzot kādus viedokļus un tematus, mēs pamazām varam nonākt Aizspogulijā, kurai maz sakara ar realitāti,” uzskata padomes pārstāvji.

Mediju nozarē noris vairākas paralēlas aktuālas diskusijas, proti, par mediju ētiku, sabiedrisko mediju pakāpenisku pāreju uz saturu latviešu valodā, kā arī nesen uzlikto sodu medijam “Tvnet”.