Lauksaimnieki: Ilgstošais sausums samazinās ražas apjomu un ietekmēs lauksaimnieku finansiālo situāciju

Ilgstošais sausums samazinās ražas apjomu un ietekmēs lauksaimnieku finansiālo situāciju.

Graudkopības kooperatīva “VAKS” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons atzina, ka situācija uz laukiem paliek arvien sliktāka un raža šogad nebūs ne tuvu tāda, kā sākumā gaidīts. Sējumu stāvokli ietekmē gan viduvējā pārziemošana, gan patreizējais sausums. Arī tuvākās laika apstākļu prognozes nav iepriecinošas.

Viņš skaidroja, ka solītās aukstās naktis tuvākajā laikā bremzēs augu attīstību, turklāt, ja temperatūra zemes līmenī noslīdēs zem nulles, kaitējums laukiem būs būtisks.

Jansons norādīja, ka lauksaimniekiem ir jārēķinās ar dabas apstākļiem, bet šogad situācija izvērtusies negaidīti slikti. Lai nelabvēlīgos laika apstākļus kompensētu, lauksaimnieki laukus papildus mēslo un izmanto mikroelementus, bet darbs uz laukiem prasa no lauksaimniekiem neplānotus tēriņus.

Jansona ieskatā, garantēts, ka šogad saruks gan ražas apjoms, gan kvalitāte. Jau tagad ir tīrumi, kas ir neatgriezeniski bojāti, un cietušas arī tādas kultūras kā kukurūza.

Arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Latraps” Lauksaimniecības daļas vadītājs Ģirts Ozols aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijā patlaban novērojams ļoti nopietns sausums, kas sākās jau aprīlī un turpinājās maijā.

Kā pozitīvu aspektu viņš minēja faktu, ka laukiem līdz šim augsnē bija saglabājies mitrums, jo ziemā bija diezgan daudz nokrišņu. Patlaban gan lauki sāk izdegt, un Ozols uzsver, ka sājumiem lietus nepieciešams līdz Jāņiem.

Arī viņš paredzēja, ka ražas būs zemākas par vidējām, bet tā kā augi vēl ir agrā attīstības fāze, Ozolam grūti spriest par kvalitāti. Patlaban augiem ir kritiskākais attīstības periods – ja lauki nokaltīs nebūs ne ražas, ne kvalitātes.

Ozols stāstīja, ka ziemas rapsis, kam ir dziļāka sakņu sistēma, mitruma trūkumu pacietis labāk, bet jāņem vērā, ka ziemas rapsis jau pārziemoja vāji. Savukārt ļoti liels risks pastāv vasarājiem, kur dažviet mitruma trūkuma dēļ vasaras kvieši un mieži nav sadīguši.

Tikmēr pupām un zirņiem klājas labāk, jo tie sēti agrāk, kad laukiem vēl mitruma pietika. Patlaban pākšaugi sadīguši un attīstās labi, norādīja Ozols.

Viņš skaidroja, ka patlaban lauksaimnieki dara visu, lai augu “piemānītu un piebarotu caur lapām”, bet atzīmēja, ka augi lielāko daļu uzturvielu uzņem caur saknēm, tāpēc tas neatsver nepieciešamo barības vielu daudzumu.

Vienlaikus Ozols atgādināja, ka lauksaimnieki minerālmēslus iepirka par augstām cenām, bet patlaban, kad graudu cenas ir zemas, lauksaimniekiem būs problēmas gan ar apgrozāmajiem līdzekļiem, gan peļņas rādītājiem.

Savukārt, gaidot aukstuma vilni tuvākajā laikā, viņš neparedzēja būtiskus bojājumus augiem. “Labā ziņa, ka nav liela temperatūru diference,” teica Ozols, norādot, ka situācija uz laukiem būtu problemātiskāka, ja dienas ir īpaši karstas, bet naktis īpaši aukstas. Viņš gan piebilda, ka sals, ko Latvija piedzīvoja maija sākumā, atstāja pietiekami būtiskas un tālejošas sekas uz sējumiem.

Arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) ģenerāldirektors Rolands Feldmanis stāstīja, ka patlaban kopumā ražas prognozes ir sliktas, bet minēja, ka precīzāk situāciju varēs novērtēt jūnijā. Vienlaikus vērojams, ka arī citviet Eiropā, piemēram, Spānijā sausums lauksaimniekam sagādā problēmas.

Feldmanis prognozēja, ka situācija uz laukiem noteikti atstās ietekmi arī uz graudu cenu, kur jāņem vērā arī Ukrainas graudu imports citās Eiropas valstīs.

Viņš uzsvēra, ka patlaban graudu cena samazinās un lauksaimnieki strādā ar zaudējumiem. Vienlaikus pat cenas kāpums, ko stimulētu pieprasījums un ražas trūkums, varētu nenosegt ražas sagatavošanas izmaksas.

Jau ziņots, ka “Latraps” pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.jūlija līdz 2022.gada 30.jūnijam, strādāja ar 299,482 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 12% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kooperatīva peļņa auga par 22,3% un bija 3,724 miljoni eiro. “Latraps” reģistrēta 2000.gadā. 2022.gada beigās kooperatīvam bija vairāk nekā 1150 biedru.

Savukārt “VAKS” pagājušajā gadā strādāja ar 181,733 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 41,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kooperatīva peļņa pieauga par 86,3% un bija 4,762 miljoni eiro.

“VAKS” darbojas kopš 1999.gada. Pēc kooperatīva publiskotās informācijas, “VAKS” ir 580 biedru.

LLKA ir 2002.gadā dibināta biedrība, kuras biedri ir lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares kooperatīvās sabiedrības. LLKA darbības virzieni ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku un meža īpašnieku kooperācijas attīstībai Latvijā, veicināt labvēlīgas vides radīšanu lauksaimnieku un meža īpašnieku ilgtermiņa stabilitātes un attīstības nodrošināšanai, kā arī veicināt lauksaimnieku, meža īpašnieku un pārējās sabiedrības izpratni par kooperācijas nepieciešamību un tās priekšrocībām lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.