Levits iesaka paredzēt valsts finansējumu arī pašvaldību vēlēšanās startējošām partijām

Valsts prezidents Egils Levits aicina paredzēt valsts finansējumu arī pašvaldību vēlēšanās startējošām partijām.

Prezidenta komentārā likumam “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, kas otrdien publiskots oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, Levits norāda, ka likuma izskatīšanas gaitā izskanēja vairāki jēdzīgi priekšlikumi un labi ierosinājumi, kuros likumdevējam būtu vērts ieklausīties, lai jau tuvākajā nākotnē turpinātu pilnveidot partiju finansēšanas sistēmu.

Īpaši prezidents vēlas uzsvērt, ka būtu nepieciešams pilnveidot regulējumu, kādā partijas atskaitās par valsts budžeta finansējuma izlietojumu. Šim precizējumam būtu gan jāatvieglo atskaišu iesniegšana partijām, gan jāpanāk, ka sabiedrībai ir pieejama detalizētā informācija un līdz ar to skaidrāks priekšstats par valsts piešķirtā budžeta finansējuma izlietojumu.

“Šobrīd spēkā esošais regulējums neliedz partijām arī brīvprātīgi publicēt plašāku atskaiti par piešķirto līdzekļu izlietojumu, tomēr praksē politiskās organizācijas (partijas) publisko tikai to informāciju, ko tiešā tekstā šauri noteic normatīvie akti,” norāda Levits.

Tāpat esot nepieciešams pilnveidot regulējumu saistībā ar mērķu grupām, kam un kādā apmērā partija ir tiesīga izmantot no valsts budžeta saņemtos līdzekļus, lai piešķirtie līdzekļi kalpotu paredzētajam mērķim. Levits uzsver, ka valsts budžeta finansējuma piešķīrums partijām ir sava veida sabiedrības pasūtījums kvalitatīvai partiju darbībai un attīstībai, kas nepieciešama visas sabiedrības kopējās interesēs. Tāpēc likumdevējs ir tiesīgs diferencēt likumā kritērijus, pēc kuriem partijām ir pieejama noteikta finansējuma daļa.

“Vienmēr esmu uzsvēris, ka finansējuma piesaiste tikai vēlēšanās uzrādītājiem partiju rezultātiem pilnībā nesasniedz savu mērķi. Vajadzētu paredzēt kritērijus, kas noteiktu finansējuma daļu partijām paredz arī par to jēgpilnu darbību starpvēlēšanu periodā,” uzsver amatpersona.

Pēc viņa paustā, tas varētu notikt, piemēram, paredzot daļu valsts budžeta finansējuma piešķirt par tiem biedriem, kuri starpvēlēšanu periodā maksā biedra naudu, vai arī paredzēt valsts budžeta finansējuma daļas piešķīrumu par partijas teritoriālo nodaļu darbību vai jaunatnes organizāciju uzturēšanu.

Levits iesaka arī paredzēt noteikta finansējuma pieejamību arī tām partijām, kuru primārais mērķis nav kandidēšana Saeimas vēlēšanās, bet gan pašvaldību vēlēšanās, paredzot samērīgas iespējas attīstīties un nodrošinot to administratīvo darbību starpvēlēšanu periodā.

Jau ziņots, ka Saeimas vairākums galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, tajos atbalstot Saeimas deputātu Jura Pūces (AP), Jura Juraša (JKP) un Raivja Dzintara (NA) priekšlikumu valsts finansējumu partijām sasaistīt ar minimālās algas apmēru.

Tāpat grozījumi nosaka, ka tiks pārtraukta valsts finansējuma piešķiršana tām partijām, kurām izjukusi Saeimas frakcija.