Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns
Iesūti
Atpakaļ

Liepājā darbu sācis “Eco Baltia vide” būvgružu šķirošanas laukums

Liepājā darbu sācis vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” uzņēmuma SIA “Eco Baltia vide” Kurzemes filiāles būvgružu šķirošanas laukums.

Būvgružu šķirošanas laukumā, kas atrodas Ezermalas ielā, tiks šķiroti visa veida būvniecības un celtniecības atkritumi.

Kompānijā atzīmē, ka laukuma izveidošana palīdzēs samazināt būvniecības atkritumu daudzuma nonākšanu poligonos vai tiem nepiemērotās vietās, kas rada būtisku kaitējumu videi. Paredzēts, ka vismaz puse no ievestajiem materiāliem tiks nodoti otrreizējā apritē.

“Eco Baltia vide” pārstāvji norāda, ka Liepājas būvgružu šķirošanas laukuma jaudas pakāpeniski plānots audzēt līdz 2400 tonnām gadā. Plānots, ka materiāli laukumā mēros ceļu no “Eco Baltia vide” apsaimniekošanas reģioniem Dienvidkurzemē, piemēram, Liepājas, Grobiņas un citām pilsētām.

Jaunajā laukumā iespējama dažāda veida celtniecības un lielgabarīta būvniecības atkritumu šķirošana – betona, cementa, dzelzsbetona konstrukciju, flīžu, keramikas un ģipša materiālu, ķieģeļu un tamlīdzīgu materiālu šķirošana.

Jau ziņots, ka “Eco Baltia vide” maija beigās atklāja būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukumu arī Rumbulā.

Abu būvgružu šķirošanas laukumu izveides kopējās investīcijas veido 2,3 miljonus eiro.

Tāpat vēstīts, ka “Eco Baltia” koncerns 2023.gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 218,525 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,1% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa saruka gandrīz piecas reizes – līdz 1,695 miljoniem eiro.

Kompānija reģistrēta 2011.gadā, un tās pamatkapitāls ir 35 005 eiro. Grupas vadošie uzņēmumi ir “Iterum” (iepriekš “PET Baltija”), “Eco Baltia vide”, “Latvijas zaļais punkts”, “Nordic Plast”, Siguldas pilsētas “Jumis”, Čehijas “Tesil Fibres” un Lietuvas “Ecoservice”.

“Eco Baltia” akcionāri, pēc kompānijā vēstītā, ir “BSGF Salvus” (52,81%), kas pārstāv Baltijā lielāko privāto investīciju fondu “INVL Baltic Sea Growth Fund”, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%), kā arī Māris Simanovičs (16,68%) ar SIA “Enrial Holdings” un “Penvi Investment Ltd.” starpniecību.