Liepājai pērn kā vienīgai no lielajām ostām izdevies kāpināt apgrozījumu, kāpums +6,9%
Liepājai kā vienīgajai no Latvijas trim lielākajām ostām pērn izdevies kāpināt kravu apgrozījumu, pārkraujot kopumā 7,06 mlj. tonnu. Tas bija par 6,9% vairāk nekā 2020. gadā, un tas krietni vairāk nekā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde bija cerējusi.
Skaidrojot faktorus, kas ļāvis Liepājas ostai, pretstatā Rīgai un Ventspilij, gadu aizvadīt ar pozitīvu bilanci, Liepājās speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē norādīja uz to, ka ostā strādājošie uzņēmēji acīmredzami ir spējuši pielāgoties skarbajai tirgus un ģeopolitiskajai situācijai, tāpat arī atsevišķos segmentos izrādījušies konkurētspējīgāki.
BERAMKRAVU SEGMENTĀ LĪDERI
Tradicionāli Liepājas ostai tās lielākais pārkrauto kravu segments bija, kopumā veidojot 4,724 mlj. tonnu jeb 67% no visām kravām. Lielāko daļu sastāda lauksaimniecības produkcija – kopumā pērn pārkrautas 2,8 milj. tonnu dažādu lauksaimniecības produktu, kas ir līdzīgi kā gadu iepriekš. Kā uzsver ostā strādājošie uzņēmēji, tas ir vērtējams pat kā ļoti labs rādītājs, ja paraugāmies uz to, cik salīdzinoši pieticīga bija raža un vienlaikus arī pieaugošo sīvo konkurenci.
Ģenerālkravu segments veidoja 25% no visa apgrozījuma – pārkrauts 1,786 mlj. tonnu, bet lejamkravas attiecīgi atlikušos 8% jeb 0,546 mlj. tonnu.
PRĀMJU LĪNIJAS KĀ ZELTA DZĪSLA
Līdzīgi kā tas ir Ventspils ostā, arī Liepājas ostā arvien būtiskāku nozīmi iegūst prāmju līnijas, kas ved ne vien pasažierus, bet arī tranzītkravas un ne tikai. Lielākais kravu apjoma pieaugums aizvadītajā gadā panākts tieši ģenerālkravu segmentā. Ar prāmi pārvadāto kravu apjoms pieauga par 61,7%, kas saistīts ar iepriekš Liepājas SEZ un LSEZ SIA Terrabalt veiktajām investīcijām sauszemes infrastruktūrā, kā arī Stena Line lēmuma par prāmja līnijas reisu skaita palielinājumu, skaidroja LSEZ.
Līdzīgi ir arī Ventspilī, kur maršruts uz Zviedriju ir īpaši pieprasīts, kas Stena Line jau pāris reizes licis domāt par reisu skaitu palielināšanu, turklāt tagad līnijā uz Nīnashamnu dodas jau divi jauni un ietilpības ziņā vēl lielāki prāmji.
Būtisks atspaids ir arī pērn augustā darbību uzsākusī konteineru fīderlīnija Liepāja – Gdaņska Polijā, kas ļāva veikt vietējo kravu konteinerizāciju Liepājas ostā, tā nodrošinot 124,8% pieaugumu ar konteineriem pārvadāto kravu grupā.
Pavisam pērn Liepājas ostā apkalpoti 1 652 kuģi jeb vidēji deviņi kuģi divās dienās. Iebraukušo un izbraukušo pasažieru skaits veidoja 40% pieaugumu, sasniedzot 44 576 apkalpoto pasažieru. Pieaugums arī pārvadāto ro-ro kravu skaita ziņā (+54%), bet konteineru (TEU) skaits pieaudzis par 220%.
Liepājas ostā 2021. gadā aptuveni 50% bija vietējās izcelsmes kravas.
Kopumā pērn Latvijas ostās pārkrāva 41,731 mlj. tonnu kravu, kas ir samazinājums vēl par 7,2%. Rīgas ostā kritums par 9,2%, bet Ventspilī – pat par 14,1%. Toties ar pozitīvu bilanci strādāja mazās ostas Salacgrīvā, Skultē un Mērsragā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā statistika.
Autors: Kuramo.lv / Foto: Liepājas SEZ
