LMT aicinās mobilo sakaru operatorus veidot kopīgu datubāzi telefonkrāpniecības apkarošanai

Valsts policijas dati liecina, ka ik gadu no Latvijas iedzīvotājiem tiek izkrāpti miljoniem eiro un liela daļa no tiem – tieši telefonkrāpniecības ceļā.

Lai efektīvāk cīnītos pret telefonkrāpniekiem, LMT aicina veidot vienotu telefonu numuru pārbaudes sistēmu kopā ar pārējiem mobilo sakaru operatoriem. Detaļas par sistēmas saturu, informācijas nodošanu, uzturēšanu un izmaksām tiktu precizētas projekta sagatavošanas gaitā.

LMT pārstāvji norāda, ka šobrīd pieejamie tehnoloģiskie risinājumi un globalizācija rada plašas iespējas krāpniekiem izpausties, jo tehniski tiem ir iespējams kā zvanītāju norādīt jebkādu telefona numuru.

Latvijas iedzīvotāji izturas ar lielāku piesardzību pret ārzemju numuriem, tāpēc telefonkrāpnieki nereti izvēlas izmantot jebkuru Latvijas numuru un veic tikai vienu, divus zvanus, lai sarežģītu krāpniecības identificēšanu un novēršanu.

Šobrīd ar telefonkrāpniekiem katrs mobilo sakaru operators cīnās paša spēkiem un atbilstoši savai noteiktai prioritātei, kas ne visiem operatoriem ir augstākā, norāda LMT.

LMT ir izstrādājis sistēmu, kas bloķē krāpnieciskus zvanus no ārzemju un Latvijas numuru diapazoniem, kuri nav piešķirti nevienam lietotājam, ir ieviesis aizsardzību pret mēģinājumiem izmantot oficiālo iestāžu un banku numurus krāpnieciskiem zvaniem un liedz saņemt zvanus no ārzemēm ar Latvijas fiksēto tīklu numuriem.

Mobilo numuru izmantošanas gadījumā LMT identificē krāpniecību ar analītiskām metodēm un klientu pieteikumiem par krāpniecību, vēršas pret operatoriem, no kuriem ir saņemti krāpnieciskie zvani, lai bloķētu līdzīgu zvanu turpmāku saņemšanu.

LMT prezidents Juris Binde norāda, ka vieniem cīņā ar telefonkrāpniekiem uzvarēt ir grūti. LMT piedāvātajā risinājumā katram ienākošajam zvanam no ārzemēm vai Latvijas tranzīta tīkla tiktu automātiski veikta tā izmantošanas stāvokļa pārbaude. Ja īstais numurs netiek izmantots vai tas atrodas Latvijā, bet zvans ar šo numuru tomēr ienāk no ārzemēm – tas tiks bloķēts.

“Jāuzteic arī Latvijas finanšu institūciju neatlaidīgais darbs sabiedrības izglītošanā, lai nekristu telefonkrāpnieku slazdos, tomēr mēs visi kopā varam darīt vēl vairāk, lai pasargātu Latvijas cilvēkus no krāpnieciskām darbībām,” norāda Binde.

Šādas vienotas numuru pārbaudes sistēmas jau darbojas citās valstīs. Somijā mobilo sakaru operatori ir vienojušies par šādas sistēmas izveidi, kurā var veikt numura pārbaudi un katrs mobilais operators var automātiski bloķēt krāpnieciskos zvanus. Arī Latvijas mobilo sakaru operatoriem ir iestrādes krāpniecisko zvanu automātiskajā bloķēšanā, taču ar to var pārbaudīt tikai savu klientu numuru zvanus, atzīmē LMT pārstāvji.

Savukārt mobilo sakaru operatora SIA “Tele2” pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka kompānija, tāpat kā citi mobilo sakaru tirgus spēlētāji, ir aktīvi iesaistījusies dažādu krāpniecības veidu apkarošanā, investējot gan jaunās tehnoloģijās, gan pakalpojumos.

Pēc “Tele2” pārstāvju minētā, LMT publiskais aicinājums, veidot kopīgu datubāzi ar pārējiem tirgus spēlētājiem, rada izbrīnu, jo tieši vēsturiskais operators nav izrādījis interesi strādāt pie loģiska un uz tehnoloģijām balstītu risinājumu, lai izveidotu drošu datubāzi.

“Divi no trim mobilo sakaru operatoriem jau vairāk nekā gadu ir aicinājuši vēsturisko operatoru iesaistīties kopējā projektā, lai veiksmīgāk cīnītos ar krāpniekiem, diemžēl vēsturiskais operators nav izrādījis nopietnu interesi, kā rezultātā ir bremzējis arī kopējas datubāzes izveidi,” pauž “Tele2” pārstāvji.

Kompānijā atzīmē, ka “Tele2” un “Bite Latvija” strādā pie automatizēta krāpnieku apkarošanas rīka ieviešanas, lai pēc tam varētu nodrošināt arī informācijas apmaiņu starp operatoriem, kas ļautu operatīvi novērstu krāpniecības gadījumus. Proti, ir svarīgi izveidot drošu un GDPR prasībām atbilstošu tehnoloģisku risinājumu, ņemot vērā kaimņvalstu pieredzi.

“Vēsturiskajam operatoram būtu laiks saņemties un pievienoties pārējiem operatoriem, lai tiešām cīnītos ar krāpniekiem digitālajā vidē,” akcentē “Tele2” pārstāvji.

“Bite Latvija” pārstāvji aģentūrai LETA sacīja, ka uzņēmums šā gada maijā ieviesis telefonkrāpnieku zvanu bloķēšanu, ko Finanšu nozares asociācija atzinīgi novērtējusi

Asociācija paudusi, ka novērtē “Bite Latvija” lēmumu proaktīvu risinājumu ieviešanā, tādā veidā pasargājot savus klientus no telefonkrāpnieku aktivitātēm, negaidot nozares uzrauga rīcību šīs problēmas risināšanā.

Tāpat “Bite Latvija” jau šā gada augusta vidū ir publiski paudis, ka ir būtiski ieviest regulējumu, kas visiem operatoriem uzliek par pienākumu bloķēt telefonkrāpnieciskos zvanus visu operatoru tīklos, veidojot vienotu sistēmu un pasargājot ikvienu klientu.

Jau ziņots, ka LMT koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro.

LMT kapitālā 49% pieder Zviedrijas “Telia Company” un tās meitaskompānijai “Sonera Holding”, pa 23% akciju pieder SIA “Tet” un Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, bet 5% – SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor””.

“Tele2” apgrozījums pagājušajā gadā bija 180,297 miljoni eiro, kas ir par 8,7% vairāk nekā 2022.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 40,8% – līdz 46,629 miljoniem eiro.

Kompānija reģistrēta 1995.gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 3,486 miljoni eiro. “Tele2” vienīgais īpašnieks ir Zviedrijas “Tele2 Sverige”.

“Bite Latvija” 2023.gadā strādāja ar 163,668 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 50% un bija 33,376 miljoni eiro.

“Bite Latvija” reģistrēta 2005.gadā, un tās pamatkapitāls ir 99 085 286 eiro. “Bite Latvija” vienīgā īpašniece ir Lietuvas “Bite Lietuva”, kas ir starptautiskās aktīvu pārvaldīšanas kompānijas “Providence Equity Partners” uzņēmums.