“Lufthansa” un “airBaltic” darījumam nav nepieciešama Konkurences padomes atļauja

Vācijas aviokompāniju grupas “Lufthansa Group” darījumam, kas paredz iegādāties Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” 10% konvertējamo akciju par 14 miljoniem eiro, nav nepieciešama Latvijas Konkurences padomes (KP) atļauja, aģentūru LETA informēja KP.

Konkurences likums (KL) nosaka, ka par darījumu ir jāziņo, ja apvienošanās darījuma rezultātā notiek vienpersoniskas izšķirošas ietekmes vai kopīgas izšķirošas ietekmes iegūšana, vai notiek izšķirošas ietekmes būtības izmaiņas, kā arī jāizpildās noteiktiem apgrozījuma kritērijiem.

Tas nozīmē, ka ne visi darījumi, kuru rezultātā notiek izmaiņas kāda tirgus dalībnieka struktūrā, ir uzskatāmi par apvienošanām, pār kurām tiek īstenota valstiska kontrole. Ja darījuma ietvaros nenotiek kontroles maiņa, tie nav pakļauti apvienošanās kontrolei no KP puses.

Balstoties uz šobrīd KP pieejamo informāciju, darījuma rezultātā vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār “airBaltic” joprojām saglabās Latvijas valsts, tādējādi darījumam nav nepieciešama KP atļauja, atzīmē KP.

Savukārt, ja darījums radītu kontroles maiņu, tas kontroles ieguvējam būtu jāpaziņo KP.

Attiecībā uz izšķirošu ietekmi KP norāda, ka tā var būt gan vienpersoniska, gan kopīga. Kopīgas izšķiroša ietekme pastāv, ja diviem vai vairākiem uzņēmumiem vai personām ir iespēja īstenot izšķirošu ietekmi pār citu uzņēmumu. Izšķiroša ietekme šajā nozīmē parasti izpaužas pilnvarās bloķēt darbības, kas nosaka uzņēmuma stratēģisko komercdarbību.

Atsevišķos gadījumos kopīga izšķiroša ietekme var rasties arī mazākuma daļas īpašniekam, piemēram, kad šai daļai piešķirtas īpašas tiesības, piemēram, tiesības uzlikt veto kopuzņēmuma stratēģiskās komercrīcības lēmumiem, veto tiesības attiecībā uz lēmumiem par augstākā līmeņa vadības iecelšanu un atlaišanu un budžeta apstiprināšanu.

KP uzsver, ka ES dalībvalstīs apvienošanās kontroles regulējums var atšķirties. Tas attiecas gan uz to, kāda veida darījumi tiek definēti kā “apvienošanās”, gan arī paziņošanas sliekšņiem.

Piemēram, Vācijā arī mazākuma akciju iegūšanai atsevišķos gadījumos ir nepieciešama Vācijas konkurences uzrauga atļauja, turpretī Latvijā KL to nenosaka.

Tāpat Vācijas Federālais karteļu birojs noteiktos apstākļos var pieprasīt uzņēmumiem paziņot par apvienošanos konkrētos ekonomikas sektoros, pat ja tie nesasniedz apgrozījuma sliekšņus. Tādējādi var būt situācijas, kur darījums ir paziņojams daļā ES dalībvalstu, bet daļā paziņošana nav nepieciešama.

Attiecībā uz “airBaltic” un “Lufthansa” darījuma potenciālo ietekmi uz konkurenci, KP norāda, ka aviācijas nozarē konkurences ietekme uz patērētājiem galvenokārt izpaužas caur cenu, izvēli un kvalitāti, tomēr nozīme ir arī inovācijām un ilgtspējai.

Līdz ar to teorētiski no konkurences viedokļa “airBaltic” un “Lufthansa” darījuma rezultātā var rasties vairāki potenciālie ieguvumi, piemēram, ērtāka lidojumu savienojamība starp “airBaltic” un “Lufthansa” grupu un augstāka “airBaltic” finansiālā stabilitāte.

Tāpat “Lufthansa” varētu nodot zināšanas, kas uzlabotu “airBaltic” pārvaldību, tādējādi samazinot izmaksas, kopumā palielinot “airBaltic” konkurētspēju ar citām lidsabiedrībām.

KP pauž bažas, ka šāda veida darījumi, kad konkurents iegūst konkurentā mazākuma akcijas, var arī radīt riskus. Mazākuma līdzdalība ietekmē “Lufthansa” ekonomiskos stimulus un pēc mazākuma līdzdalības iegūšanas “airBaltic” “Lufthansa” var rūpēties ne tikai par savu peļņu, bet arī būs ieinteresēta, lai “airBaltic” sasniegtu maksimālu peļņu, jo tam pieder daļa no tā.

Tādējādi, “Lufthansa” un “airBaltic” var būt mazāka motivācija savstarpēji agresīvi konkurēt, jo īpaši maršrutos, kur abi pārvadātāji sacenšas par vienu un to pašu klientu. Tas var novest pie augstākām cenām, zemākas izvēles, vai citām negatīvām sekām klientiem.

Papildu risks ir “Lufthansa” potenciālā piekļuve “airBaltic” komerciāli sensitīvai informācijai, piemēram, par cenu veidošanu, pieprasījuma tendencēm, plānotajām investīcijām vai attīstības virzieniem, atzīmē KP. Tas var radīt “Lufthansa” konkurences priekšrocības, ja tā izmantotu šo informāciju, lai pielāgot savu darbību tirgū. Šāda informācijas pieejamība paaugstina koordinācijas riskus konkurentu starpā.

KP norāda, ka kopumā darījuma ietekme uz augstākminētajiem faktoriem būs atkarīga no “Lufthansa” faktiskās iesaistes “airBaltic”, turpmākajām sadarbības formām, abu uzņēmumu stratēģijas attīstības un konkurentu reakcijas.

KP turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai, kā arī nepieciešamības gadījumā sniegs atbalstu Vācijas Federālajam karteļu birojam.

LETA jau ziņoja, ka trešdien, 29.janvārī, panākta vienošanās starp Satiksmes ministriju (SM), “airBaltic” un “Lufthansa Group”, kas paredz “Lufthansa” grupas investīcijas “airBaltic” 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu “Lufthansa Group” saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību, kā arī investoram tiks nodrošināta vieta “airBaltic” padomē. Vēlāk, pēc potenciālā “airBaltic” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.

Pēc IPO “Lufthansa Group” līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka “Lufthansa Group” pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no “airBaltic” kapitāla.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pēc darījuma noslēgšanas tviterī vēstīja, ka atbilstoši līgumam uzņēmuma bāzes vieta paliks Rīgā un lidojumu savienojamība nesamazināsies.

Vienlaikus viņa akcentēja, ka valsts vēlas saglabāt savu līdzdalību aviokompānijā, un ir jārēķinās ar nākotnes ieguldījumu tajā. “Mērķis ir ļaut “airBaltic” iziet IPO procesu, lai arī privāti investori no ārpuses varētu ieguldīt privāto finansējumu un kopā ar valsti celt aviokompānijas vērtību,” skaidroja valdības vadītāja.

“airBaltic” pērn septembrī paplašināja sadarbību ar “Lufthansa” grupu uz nākamajiem trim gadiem, iznomājot uzņēmumam lidmašīnas. Noslēgtā vienošanās stāsies spēkā no šā gada vasaras sezonas. Līgums paredz trīs gadu sadarbību, kuras laikā līdz 21 “airBaltic A220-300” lidmašīnai izpildīs lidojumus “Lufthansa” grupas vārdā tās maršrutu tīklā.

Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Tāpat šajā valdības sēdē tika nolemts, ka “airBaltic” pamatkapitāls, gatavojoties IPO, tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra, taču atbilstoši “Firmas.lv” datiem līdz šim izmaiņas joprojām nav veiktas. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka “airBaltic” pamatkapitāls tiks samazināts līdz 25,179 miljoniem eiro.

“airBaltic” 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.

“airBaltic” auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Līdz paredzamo izmaiņu reģistrēšanai Latvijas valstij pieder 97,97% “airBaltic” akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 2,03%.