LVM šogad plāno noslēgt mežsaimniecības procesu efektivitātes reformu, kas paredz arī darbinieku skaita samazināšanu

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) šogad trešajā ceturksnī plāno noslēgt uzņēmuma galvenā un apjomīgākā biznesa procesa – mežsaimniecības – efektivitātes reformu, kas paredz arī darbinieku skaita samazināšanu, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmumā uzsvēra, ka LVM mežsaimniecības funkciju organizatoriskās un strukturālās izmaiņas tiek īstenotas ar mērķi veidot loģisku, pārskatāmu un integrētu ilgtermiņa un operatīvās plānošanas plūsmu, kā arī veicināt maksimālu tehnoloģiju izmantošanu, augstākas kvalitātes kompetenču un darba metožu pielietošanu, informācijas plūsmas efektivitātes celšanu un atbildības uzņemšanos.

Tāpat šobrīd uzņēmums veic vairāku funkciju un procesu integrēšanu ar mērķi labāk izmantot pieejamos resursus, koncentrējot prasmes un kāpinot to produktivitāti, ko plānots noslēgt 2025.gada aprīlī.

Pērn, sākot pārmaiņas procesu, īstenota “LVM Sēklas un stādi” biznesa virziena optimizācija, kā arī pēc tam veikta administratīvo procesu izvērtēšana, centralizējot vairākas administratīvās funkcijas, minēja kompānijā.

LVM Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs pauda, ka reformas rezultātā uzņēmums varētu samazināt darbinieku skaitu par dažiem procentiem, piebilstot, ka reforma pārsvarā nozīmē procesu pārskatīšanu un efektivitātes celšanu, nevis darbinieku skaita samazināšanu, bet pieņemtie lēmumi, lai efektivizētu uzņēmuma procesus, var būt saistīti ar darbinieku skaita samazināšanu.

Viņš arī atzīmēja, ka uzņēmuma funkcijas pastāvīgi tiek izvērtētas, tāpēc precīzus datus, cik lielā mērā darbinieku skaitu plānots samazināt, šobrīd nevar minēt.

Pagājušā gada beigās LVM bija 1381 pastāvīgā amata vieta, bet gada laikā uzņēmums nodarbina arī līdz 280 sezonas darbinieku, piebilda kompānijas pārstāvji.

LVM pārstāvji akcentēja, ka reformas procesi aptver būtisku LVM darbinieku skaitu. Patlaban tiek izvērtēti visi uzņēmuma procesi un darba gaitā meklēti efektīvākie risinājumi. Process notiek pakāpeniski, un LVM par katru pieņemto lēmumu informē darbiniekus.

“Jebkuras pārmaiņas rada satraukumu un nedrošību, tādēļ efektivitātes izvērtējums un pārmaiņu projekts tiek realizēts iespējami ātri, lai maksimāli saīsinātu neskaidrības un darbinieku nedrošības posmu,” akcentēja Kotovičs.

Uzņēmumā uzsvēra, ka LVM sāktās pārmaiņas ir reakcija uz apkārtējā vidē notiekošo, jo publiskajā telpā bieži redzamas līdzīgas aktivitātes valsts pārvaldē, tāpēc arī LVM, kā valsts kapitālsabiedrībai, ir pienākums meklēt labākos risinājumus, kā uzņēmumu pārvaldīt.

Vienlaikus LMNA vadītāja Kristīne Rapa aģentūrai LETA pauda, ka daļa LVM darbinieku, sākoties uzņēmuma reformām pagājušā gada nogalē, nolēma, ka nepieciešams apvienoties un izmantot likumā noteiktās tiesības, jo arodbiedrībai ir tiesības darba devējam pieprasīt skaidrojumu par nodarbinātību ietekmējošiem pasākumiem uzņēmumā.

Viņa minēja, ka LVM darbinieki iestājās arodbiedrībā, tika izveidota arodorganizācija un darbinieki ar atklāto vēstuli 2025.gada februāra beigās vērsās pie LVM vadības. “Pēc tam sākās atrunāšanās un arodbiedrības ignorēšana, kā arī sanāksmēs sākās darbinieku iebiedēšana un piedraudēšana, ja stāsies arodbiedrībā būs nepatikšanas,” sacīja Rapa.

Savukārt Kotovičs jebkādu darbinieku iebiedēšanu noraidīja un minēja, ja uzņēmumam par šo tiks prezentēti fakti, tos noteikti izskatīs un izvērtēs.

LMNA vadītāja norādīja, ka pēc atklātās vēstules nosūtīšanas arodbiedrība izveidoja vēl vienu vēstuli, kurā vērsās pie Zemkopības ministrijas (ZM), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), kā arī Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC).

Viņa atzīmēja, ka darbinieku tiesības apvienoties arodbiedrībā ir nostiprinātas Satversmē, kā arī darba likumā ir ierakstītas tiesības saņemt informāciju par jautājumiem, kas ietekmē darbinieka nodarbinātību. “Darbinieku prasības bija loģiskas un saprotamas, bet reakcija, ko saņēmām bija mūsdienām neadekvāta,” uzsvēra Rapa.

Savukārt Kotovičš minēja, lai situāciju atrisinātu, izveidotu sadarbības modeli un norunātu, kā un cik bieži iesaistītajām pusēm būtu jāapmainās ar informāciju, LVM ar LMNA tiksies piektdien, 21.martā, kā arī lielākā sanāksmē pirmdien, 24.martā.

Rapas ieskatā piektdienas sanāksmē nepiedalīsies cilvēki no LVM, kuriem ir tiesības pieņemt lēmumus, tāpēc arodbiedrība vairāk fokusēsies uz sēdi, kura norisināsies pirmdien plkst.11.30 ZM ēkā Republikas laukumā. Sēdē piedalīsies LVM, LMNA, ZM, LBAS, Tiesībsargs, kā arī, iespējams, Valsts darba inspekcija.

Viņa uzsvēra, ka sēdē arodbiedrība no LVM pieprasīs veicamo reformu lietderības izvērtējumu, sasniedzamo rezultātu izklāstu, tostarp konkrēti, cik daudz darbavietas plānots samazināt, kā arī izvērtējumu par visu LVM struktūru, kurā norādīti virzieni, kuros iespējams ietaupīt, kāds ir sasniedzamais reformas rezultāts, kā arī, vai ir uzņēmuma struktūras, kuras nav plānots reformēt.

LVM darbinieku galvenās bažas esot, ka reforma varētu būt nepietiekami izsvērta un izvērtēta, uzsvēra Rapa.

Jau ziņots, ka LVM apgrozījums pērn, pēc provizoriskiem datiem, bija 586,129 miljoni eiro, kas ir par 6,4% mazāk nekā 2023.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 32% – līdz 150,131 miljonam eiro.

Kompānija apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 525,989 miljoni eiro. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir ZM.

LMNA ir neatkarīga, sabiedriska organizācija, kas pārstāv un aizstāv biedru darba un citas sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses. Arodbiedrība apvieno mežsaimniecības, mežizstrādes, kokapstrādes, kā arī papīra un celulozes ražošanas nozarēs strādājošos darbiniekus, kuri nodarbināti šo nozaru uzņēmumos. Arodbiedrība apvieno 2850 biedrus un 29 arodorganizācijas.