Mākslīgais intelekts ir gan drauds, gan iespēja žurnālistikai

Lai gan 85% pētījuma respondentu ir eksperimentējuši ar ģeneratīvo mākslīgo intelektu, piemēram, “ChatGPT” vai “Google Bard”, lai veiktu tādus uzdevumus kā kopsavilkumu rakstīšana un virsrakstu ģenerēšana, 60% aptaujāto norādīja, ka viņiem ir arī iebildumi.

Pētījumā, ko veica Londonas Ekonomikas skola, no aprīļa līdz jūlijam tika aptaujātas vairāk nekā 100 ziņu organizācijas no 46 valstīm par mākslīgā intelekta un ar to saistīto tehnoloģiju izmantošanu.

“Vairāk nekā 60% respondentu norādīja, ka ir nobažījušies par mākslīgā intelekta ētiskajām sekām uz žurnālistikas vērtībām, tai skaitā precizitāti, godīgumu un caurskatāmību un citiem žurnālistikas aspektiem,” teikts “JournalismAI” ziņojumā.

“Žurnālistika visā pasaulē piedzīvo vēl vienu aizraujošu un biedējošu tehnoloģisko pārmaiņu periodu,” piebildis ziņojuma līdzautors un projekta direktors Čārlijs Bekets. Viņaprāt, pētījums liecina, ka jaunie ģeneratīvie mākslīgā intelekta rīki ir gan “potenciāls drauds informācijas un ziņu mediju integritātei”, gan arī “neticama iespēja padarīt žurnālistiku efektīvāku, iedarbīgāku un uzticamāku”.

Žurnālisti atzinuši, ka mākslīgais intelekts ietaupa laiku, veicot tādus uzdevumus kā interviju transkripcija. Taču viņi arī norāda, ka mākslīgā intelekta radīto saturu ir jāpārbauda cilvēkam, “lai mazinātu potenciālo kaitējumu, piemēram, neobjektivitāti un neprecizitāti”.

Problēmas, kas saistītas ar mākslīgā intelekta integrāciju, ir “izteiktākas ziņu redakcijām globālajos dienvidos”, norādīts “JournalismAI” ziņojumā.

Viens no aptaujātajiem Filipīnās norādījis, ka mākslīgā intelekta tehnoloģijas galvenokārt ir pieejamas angļu valodā, bet ne daudzās Āzijas valodās. Viņš uzsvēris, ka jācenšas radīt mākslīgā intelekta sistēmas, kas darbotos arī citās valodās.

Ziņojuma līdzautore Mira Jasena izteikusies, ka mākslīgā intelekta ekonomiskie un sociālie ieguvumi ir koncentrēti globālajos ziemeļos, bet tā radītais kaitējums nesamērīgi ietekmē globālos dienvidus. Viņa norādījusi, ka tas “saasina globālo nevienlīdzību”.