Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums
Iesūti
Atpakaļ

Mazākumtautību skolās sākas pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā

Ar jauno mācību gadu Latvijas mazākumtautību skolu vispārējās izglītības pamatizglītības programmās sākas pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā, reformā pirmās iesaistot 1., 4. un 7.klases.

2022.gada oktobrī Saeima pieņēma likumu grozījumus, kas nosaka, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā.

Ar nākamā gada 1.septembri mācības tikai latviešu valodā tiks īstenotas arī 2., 5. un 8.klasēs, savukārt ar 2025.gada 1.septembri – 3., 6. un 9.klasēs.

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcībā esošās informācijas, grozījumi attieksies uz 136 pirmsskolas izglītības iestādēm, tai skaitā privātajās izglītības iestādēm, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Tas ir 27,3% no kopējā pirmsskolas izglītības iestāžu skaita. Pirmsskolas mazākumtautību izglītības programmu tajās apgūst 13 345 bērni.

Savukārt izglītības iestādes, kas īsteno mazākumtautību pamatizglītības programmu, ir 129 jeb 20,4% no kopējā skolu skaita. Skolēnu skaits, kas apgūst pamatizglītības mazākumtautību izglītības programmu, ir 43 258 jeb 19,5% no kopējā skolēnu skaita.

Jau pašlaik 1.-6.klašu skolēni latviešu valodā apgūst vismaz 50% no mācību satura, savukārt no 7. līdz 9. klasei – vismaz 80% apmērā, bet vidusskolas posmā jaunieši latviešu valodā apgūst visus mācību priekšmetus.

Vienlaikus pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē mazākumtautību skolēni interešu izglītības programmā varēs apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi.

IZM ieskatā ar lielākiem vai mazākiem izaicinājumiem pārejā uz mācībām tikai valsts valodā, visticamāk, saskarsies visas mazākumtautību skolas un pirmsskolas. Kā potenciālie riski, pārejot uz mācībām tikai valsts valodā, varētu būt saistīti ar nevienlīdzīgo latviešu valodas prasmes līmeni starp izglītojamiem, kā arī ne no visiem pedagogiem, kuri šobrīd strādā mazākumtautību izglītības programmās, varētu būt sagaidāmas atbilstošas latviešu valodas lietošanas prasmes.

Gadā pirms reformas nepietiekamu latviešu valodas zināšanu dēļ darbu zaudējuši 64 pedagogi no kopumā 116 pedagogiem, kam konstatētas neatbilstošas valodas zināšanas.

27 pedagogi ir atstādināti uz trim mēnešiem, bet 15 pedagogi atrodas pārejošā darba nespējā.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) vairākkārt uzsvērusi, ka pašvaldību izglītības pārvaldēm kopā ar skolu direktoriem jānodrošina skolotāji, kas runā latviski ne tikai “uz papīra”.

Lai pārbaudītu, vai mazākumtautības skolās pedagogu latviešu valodas zināšanas atbilst prasītajam, Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) plāno īstenot četrus monitoringa pasākumus, tostarp apmeklēt skolas kopā ar pašvaldībām. Iecerētas arī kārtējās akreditācijas, lai pārliecinātos par mācību procesa norisi, un direktoru vērtēšana.

Tāpat tiks veiktas pārbaudes pēc dienesta rīcībā nonākušās informācijas par iespējamu neatbilstību.

Mazākumtautību skolu pedagogiem pārejai uz mācībām valsts valodā būs pieejams mentoru atbalsts. Tāpat piešķirts finansējums 1 694 039 eiro apmērā, lai nodrošinātu atbalstu pedagogiem, kuri īsteno pāreju uz mācībām valsts valodā mazākumtautību izglītojamajiem pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, kā arī speciālās izglītības pirmsskolas, pamata un vispārējās izglītības pakāpē. Finansējums tiks piešķirts pedagoga palīgiem, pagarinātās dienas grupas skolotājiem pamatizglītībā un logopēdiem.

Ministrijā šobrīd notiekot darbs arī pie jautājuma par valodas prasībām bērnudārza auklītēm. Šobrīd uz tām neattiecas pārbaudes, jo tās neiesaistoties izglītības programmas īstenošanā.

No šodienas spēkā stājas arī Ministru kabineta noteikumu projekts par mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijām.