Mediķu arodbiedrība: Jaunais veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums neparedz garantijas par darba samaksas paaugstinājumu

Kā norāda LVSADA, spēkā esošais Veselības aprūpes finansēšanas likums nosaka: lai nodrošinātu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, pieaugot valsts budžeta finansējumam veselības aprūpes pakalpojumiem, tiek nodrošināts darba samaksas paaugstinājums darbiniekiem, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Savukārt jaunajā likumprojektā garantijas par darba samaksas paaugstinājumu vairs nav paredzētas. Līdz ar to pieaug riski, ka netiks nodrošināts valsts garantēts darba samaksas pieaugums un nebūs iespējams mazināt cilvēkresursu deficītu veselības aprūpes nozares valsts sektorā, apgalvo arodbiedrība.

Vienlaikus LVSADA neatbalsta likumprojektā paredzēto ieceri uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) bāzes veidot Nacionālo veselības apdrošināšanas fondu. Arodbiedrības ieskatā, šāds risinājums izvēlēts, nevērtējot prasību un izmaksu samērīgumu pret ieguvumiem un ir pretrunā ar VM izveidotās darba grupas noslēdzošās sanāksmes lēmumiem.

LVSADA norāda, ka sanāksmē tika diskutēts par divām veselības aprūpes finansēšanas pārvaldīšanas izmaiņu alternatīvām. Pirmais variants bijis nemainīt NVD juridisko statusu, bet dot dienestam iespēju elastīgāk pārvaldīt pieejamo finansējumu, savukārt otra alternatīva bija izveidot jaunu insititūciju jeb fondu. Pēc arodbiedrības klāstītā, darba grupa vienojās, ka informatīvajā ziņojumā tiks iekļautas abas alternatīvas ar to priekšrocībām un trūkumiem un ka ziņojuma projekts tiks nosūtīts darba grupas dalībniekiem saskaņošanai. Tas nav izdarīts, atzīmē LVSADA.

Arodbiedrība kopumā neatbalsta VM virzīto likumprojektu “Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums”, jo “tas apdraud veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti”. Par minētajiem iebildumiem LVSADA informējusi gan VM, gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.

Jau vēstīts, ka VM sabiedriskajai apspriešanai nodevusi jaunu Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojektu.

Likumprojekts paredz noteikt veselības aprūpes finansēšanas avotus, finansēšanas izmantošanas un administrēšanas kārtību un Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda izveidi uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) bāzes, kas īstenos valsts politiku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā, veiks veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu un citus ar veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu saistītus uzdevumus. Paredzēts, ka likums aizstās līdzšinējo Veselības aprūpes finansēšanas likumu.

Likumprojekts nosaka, ka veselības aprūpes finansēšanas avoti ir valsts budžeta dotācija, normatīvajos aktos paredzētie pacientu līdzmaksājumi, Eiropas Savienības (ES) fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļi, pašvaldību budžeta finansējums, valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu pašu ieņēmumi. Paredzēts, ka joprojām mazāk aizsargātās sociālās grupas būs atbrīvotas no pacientu līdzmaksājumiem tāpat kā līdz šim.

Likumprojektā noteikts Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda juridiskais statuss, mērķi un uzdevumi. Fonda finansēšanas avoti būs valsts budžeta finansējums, ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi, ieņēmumi no starptautiskajiem līgumiem par personu medicīnisko pakalpojumu izdevumu kompensācijas kārtību, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem, kā arī ziedojumi un dāvinājumi.

Būtiski, ka fonda budžetu veidos saimnieciskā gada ieņēmumi, izdevumi un iepriekšējo periodu neizlietoto līdzekļu atlikums, ko varēs izlietot saskaņā ar fonda padomes lēmumu, uzsver VM.

Fondu vadīs direktors, bet tā lēmējorgāns būs padome. Fonda padomi veidos veselības ministrs, finanšu ministrs, labklājības ministrs, darba devēju un arodbiedrību pārstāvji, kuri pārstāvēti Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padomē, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas pārstāvis, kā arī pārstāvji no pacientu organizācijas un Latvijas Ārstu biedrības.

Fonda padomei kā stratēģiskās vadības vienībai būs plašas lēmumu pieņemšanas jomas gan attiecībā uz veselības aprūpes budžeta izlietojumu, gan pakalpojumu klāstu, gan veselības aprūpes prioritātēm.

Ministrijā fonda izveidi skaidro ar to, ka radīsies elastība, kas ļaus ātrāk reaģēt uz veselības aprūpes sistēmas vajadzībām un sabiedrības pieprasījumu.

Tāpat padomes struktūra ietvers dažādu interešu grupu pārstāvjus, nodrošinot līdzsvarotu lēmumu pieņemšanu, veicinot visu pušu vajadzību un interešu ievērošanu, kā arī nodrošinot veselības aprūpes finansējuma izlietojuma uzraudzību, izvairoties no politisko svārtstību ietekmes, sola VM.

Kā atzīmē ministrijā, kopumā tiek veidota tāda pārvaldības sistēma, kas fondam salīdzinājumā ar NVD dotu priekšrocības budžeta elastīgas plānošanas, dažādu interešu grupu pārstāvības lēmumu pieņemšanas un mērķtiecīgas stratēģiskās plānošanas ziņā.

Plānots, ka likumprojekts stātos spēkā 2026.gada 1.janvārī. Lai likumprojekts stātos spēkā, tas jāapstiprina Ministru kabinetā un Saeimā.

Jaunais likumprojekts izstrādāts, balstoties uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas doto uzdevumu. Šī gada februārī tā lēma nevirzīt izskatīšanai parlamentā iepriekš no 13.Saeimas pārņemto Veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumu projektu, ar kuru bija plānots ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpi Latvijā deklarētajiem iedzīvotājiem, tā vietā uzdodot Veselības ministrijai līdz 2025.gada martam izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Saeimā jaunu likumprojektu.