Melbārde: Ukrainai steidzami nepieciešams lielāks militārais, humanitārais un enerģētikas sektora atbalsts
Viņa atgādināja, ka 19.novembrī aprit 1000 dienas kopš Krievijas sāktā kara pret Ukrainu. Viņasprāt, ES ir jādara vairāk, lai Ukraina var uzvarēt.
Tostarp, ir arī stingrāk jāvēršas pret valstīm, kas atbalsta Krieviju tās agresijas karā pret Ukrainu, un jāturpina izskaust ES noteikto sankciju apiešana, uzsvēra Melbārde. Viņa norādīja, ka sankciju spiediens pret Krieviju ir jāstiprina, un nākamo sankciju kārtu ir jāapstiprina vēl šogad.
“Arī Latvija šobrīd strādā pie sankciju priekšlikumiem un, mūsuprāt, prioritāri ir jāvēršas pret Krievijas enerģētikas, finanšu un tirdzniecības sektoriem, kā arī tās propagandas “mašīnu”. ES ir steidzami jāapstiprina arī pirmā sankciju kārta, lai vērstos pret Krievijas hibrīdo apdraudējumu,” aicināja Melbārde.
Viņa uzsvēra, ka visam atbalstam, ko sniedzam Ukrainai, ir izšķiroša nozīme visas Eiropas drošībā. “Īpašs atbalsts nepieciešams Ukrainas militārajai industrijai, šim mērķim novirzot virspeļņu no Krievijas Centrālās bankas iesaldētajiem līdzekļiem. Stipra Ukraina ir stipra Eiropa,” norādīja Melbārde.
ES ārlietu ministri apsprieda arī citus jautājumus. ES Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikā Žuzepam Borelam, kurš amatā ir kopš 2019.gada, šī bija pēdējā ES Ārlietu padome viņa vadībā.