Meža nozares eksportā samazinās gan apjoms, gan produktu vērtība

Viņš norādīja, ka Eiropā gandrīz vienīgais būvmateriāls, kuram ir noticis reāls cenu kritums, ir kokmateriāls. “Ņemot vērā, ka vairāk nekā puse no visiem koksnes produktiem, ko saražojam un eksportējam, aiziet būvniecības tirgū, tad tas liecina, ka cenai ir diezgan liela ietekme,” teic Klauss.

Viņš piebilda, ka cenas ir būtiski kritušās dēļiem, plātnēm, granulām, kā arī pārējai produkcijai.

Vienlaikus Klauss skaidroja, ka Latvijas uzņēmumi eksportē mazāk produkcijas, jo samazinājušies gan ražošanas, gan importa apjomi. Ražošanu ietekmē nelabvēlīgā tirgus situācija, kad nereti ir izdevīgāk neražot nekā strādāt ar pilnu jaudu, bet importu ietekmē Baltkrievijas un Krievijas importa pārtraukšana.

“Šogad nav importēta ne kapeika no Krievijas un Baltkrievijas izejmateriāla. Mēs līdz tam Krievijā un Baltkrievijā pirkām apmēram vienu miljonu kubikmetru dēļu, kurus tālāk Latvijā pārstrādājām dziļākas pārstrādes produktos vai veicām tālāku apstrādi, kā, piemēram, žāvēšana, ēvelēšana vai profilēšana, un tad eksportējām. Šī apjoma šobrīd nav,” skaidroja Klauss.

Kā piemēru viņš minēja dēļu eksporta apjomu, kur redzams apjomīgs kritums kubikmetros.

Vienlaikus viņš skaidroja, ka Latvijas galvenie tirgi ir būvniecība, enerģētiskā koksne un iepakojuma ražošana. Tie ir lielākie tirgi gan pēc apjoma, gan vērtības, kuros aiziet Latvijas koksnes produkcija.

Salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu patlaban vismaz divi no trim tirgiem ir negatīvā zīmē, norādīja LKF pārstāvis. Viņš uzsvēra, ka nav svarīgas eksporta valstis, bet gan noieta tirgi, jo industrijas atrodas savstarpēji globāli sasaistītā tirgū.

“Nav svarīgi, kura valsts, jo būvniecība ir kritusies visur – gan Lielbritānijā, gan Norvēģijā, gan Vācijā, visur. Tas ietekmē gan cenas, gan realizācijas iespējas,” uzsvēra Klauss.