Mobilo sakaru operatori sākuši sarunas par plašāku sadarbību numerācijas krāpniecības apkarošanā

Savukārt SPRK turpinās apzināt nepieciešamos grozījumos normatīvos šādu risinājumu ieviešanas sekmēšanai.

Decembra sākumā Latvijas mobilo sakaru operatori darba sanāksmē dalījās ar pieredzi numerācijas krāpniecības apkarošanā un apsprieda iespēju kopīgā sadarbībā izstrādāt tehniskos un administratīvos sadarbības risinājumus, kas ļautu ieviest vēl stingrākus pasākumus numerācijas krāpniecības ierobežošanai. Sanāksmē piedalījās arī SPRK pārstāvji.

SPRK norāda, ka šīs sarunas ir nozīmīgs posms, kas ir nepieciešams, lai ieviestu jaunu operatoru sadarbības modeli Latvijā, nodrošinot, ka notiek papildu kontrole noslodzei, ko operatori saņem no citu operatoru tīkliem, īpaši no ārvalstu komersantu elektronisko sakaru tīkliem.

SPRK Elektronisko sakaru departamenta direktors Ivars Tauniņš akcentē, ka cīņā ar numerācijas krāpniecību ir būtiski, lai operatori izmantotu vienotu un efektīvu tās apkarošanas mehānismu.

“Numerācijas krāpniecības ierobežošanas mehānisma ieviešanas nolūkā komersantiem un regulējošajai iestādei jāsadarbojas, lai būtu pieejams funkcionāls risinājums, kas būtu piemērojams visiem elektronisko sakaru komersantiem, kuri iesaistīti izsaukumu un īsziņu maršrutēšanā,” norāda Tauniņš.

SPRK akcentē, ka sarunas tiks turpinātas, apzinot konkrētos tehniskus risinājumus un to ieviešanas variantus, kā arī informējot un aicinot iesaistīties fiksēto tīklu operatorus, kas savas darbības ietvaros nodrošina izsaukumu tranzītu no ārvalstu elektronisko sakaru tīkliem.

Vienlaikus SPRK turpinās piedalīties sarunās, apzinot arī nepieciešamos grozījumos normatīvos, kas būtu svarīgi, lai veicinātu risinājuma ieviešanu.

Problēma tiek aktualizēta, jo joprojām plaši izplatīti ir numerācijas krāpniecības gadījumi, kad notiek izsaucošā numura aizvietošana, kā rezultātā galalietotāji, saņemot izsaukumu, redz maldinošu informāciju par izsaucēju jeb zvana veicēju. Šādi krāpnieki rīkojas, lai uzdotos par kādas iestādes vai komersanta pārstāvi, maldinātu galalietotāju un iegūtu galalietotāja privātos datus, tai skaitā bankas datus.

Jau ziņots, ka “Bite Latvija” 2023.gadā strādāja ar 163,668 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 50% un bija 33,376 miljoni eiro. “Bite Latvija” reģistrēta 2005.gadā, un tās pamatkapitāls ir 99 085 286 eiro. “Bite Latvija” vienīgā īpašniece ir Lietuvas “Bite Lietuva”, kas ir starptautiskās aktīvu pārvaldīšanas kompānijas “Providence Equity Partners” uzņēmums.

LMT koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.

Latvijas “Tele2” apgrozījums pagājušajā gadā bija 180,297 miljoni eiro, kas ir par 8,7% vairāk nekā 2022.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 40,8% – līdz 46,629 miljoniem eiro. Kompānija reģistrēta 1995.gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 3,486 miljoni eiro. “Tele2” vienīgais īpašnieks ir Zviedrijas “Tele2 Sverige”.