Muitas vadītājs: Elektroniskā rinda uz robežas atrisinātu auto rindu problēmu

Viņš stāstīja, ka pamatā kravas auto plūsma pārsvarā ir uz Krieviju – Grebņevā vienā diennaktī, izbraucot no Latvijas, robežu šķērso vidēji ap 100 kravas automašīnas, Terehovā 140-180 auto, bet uz Baltkrievijas robežas Pāterniekos – ap 100.

Zukuls skaidroja, ka caur Latviju brauc visas Eiropas pārvadātāji, jo caur Terehovu ir ceļš uz Maskavu un caur Baltkrieviju nelabprāt brauc. Tādēļ kravu pārvadātāji izvēlas braukt caur Terehovu, gaidīt garā rindā. Šobrīd rindā gaida apmēram 1000 kravas mašīnu. Pirms kara varēja izlaist cauri ap 250-300 automašīnām dienā. Šobrīd tās ir 180 automašīnas.

“Šobrīd situācija uz Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas ir gana sarežģīta visur. Somijā robežšķērsošanas vietas ir vispār ciet, arī Narvā robežšķērsošana ir atļauta tikai kājāmgājējiem, un tas, protams, rada spiedienu uz pārējiem robežkontroles punktiem. Somijas robeža ir ciet, Igaunijā ir atlikuši divi muitas kontroles punkti un Latvijā divi – tātad visu robežšķērsotāju plūsmu uz Krieviju sadala šie punkti,” sacīja Zukuls.

Viņš skaidroja, ka no Latvijas puses tiek veikta rūpīga kontrole, bet ir arī otra puse – ielaišana Krievijā. “Ir daudz gadījumu, ka esam savu darbu pabeiguši, bet auto vēl gaida, kad tiks ielaists Krievijā. Pieļauju, ka arī viņi veic rūpīgākas kontroles. Mēs, sākoties karam, esam pārtraukuši jebkāda veida saziņu ar Krievijas pusi. Normālā situācijā, ja abas valstis runā, sadarbojas, tad arī plūsma uz robežas ir daudz raitāka. Mēs darām savu darbu, Krievijas muitas amatpersonas dara savu, un nav tā, ka mēs savstarpēji kaut ko pārrunātu, koordinētu vai apspriestu. Tāda pati situācija ir uz Baltkrievijas robežas,” teica Zukuls.

Jautāts, vai gadās arī tā, ka Latvijas pusē kravas automašīna izbrauc, bet Krievija savā pusē atgriež atpakaļ, Zukuls sacīja, ka gadās, bet tādu gadījumu nav daudz. Tāpat Zukuls pieļauj, ka Latvijas muita atgriež atpakaļ vairāk automašīnu nekā Krievijas puse. Tas var būt saistīts ar to, ka trūkst kāda dokumenta, piemēram, Krievijas puse prasa kaut kādu veterināro sertifikātu, kas Latvijā nav bijis vajadzīgs. Šogad četros mēnešos muita atgriezusi 117 kravas transportlīdzekļus – apmēram viena krava dienā.

Savukārt, jautāts, vai ap 1000 mašīnu uz gaidīšanu rindā tagad ir tāds nemainīgs skaitlis, Zukuls sacīja, ka tas skaitlis nedaudz mainās. Rekords ir bijis 1800 kravas auto.

“Skaidrs, ka kontroles mēs nemazināsim un arī transporta plūsma īpaši nemainīsies. Tas nav vienkārši, un darbs notiek nepārtraukti, diennakts režīmā. Šobrīd muitas kontroles punktos ikdiena ir gana skarba un sarežģīta. Sankciju režīms uzliek papildu slodzi, bet tas ir darbs, kas mums jāpaveic un jāpaveic rūpīgi,” sacīja Zukuls.

Viņaprāt, risinājums tam ir elektroniskās rindas. Šobrīd skaņošanā ir Satiksmes ministrijas kopīgi ar Valsts robežsardzi, Autotransporta direkciju un VID Muitas pārvaldi sagatavotais informatīvais ziņojums, kas paredz elektroniskās rindas ieviešanu.

“Es ceru, elektroniskā rinda atrisinās problēmas. Tad šoferis savu kārtu varēs sagaidīt, kur ērtāk, piemēram, Rēzeknē viesnīcā atpūšoties, nevis ceļa malā. Arī mēs vēlamies, lai situācija tiktu atrisināta, jo mūsu darbiniekiem nav viegli strādāt ar šoferiem, kas ir noguruši, dusmīgi un nokaitināti. Visi saprot, ka elektroniskā rinda ir nepieciešama, lai robežšķērsošanas process būtu civilizēts un sakārtots,” teica Zukuls.

Jautāts, kad ir cerības to ieviest, Zukuls sacīja, ka ideālais, kas tiek solīts, ir šā gada beigas.