NATO: Aliansei vairs nav saistoša apņemšanās būtiski nepalielināt pastāvīgu klātbūtni Austrumeiropā

Ziemeļatlantijas līguma organizācijai vairs nav saistoša agrākā apņemšanās būtiski nepalielināt pastāvīgu alianses spēku klātbūtni Austrumeiropā, kas ietverta 1997.gadā parakstītajā NATO un Krievijas Pamataktā par savstarpējām attiecībām, jo Krievija pati to pārkāpusi, norādījis NATO ģenerālsekretāra vietnieks Mirča Džoane.

Maskava pati “faktiski anulējusi” visu šā dokumenta saturu, iebrūkot Ukrainā, intervijā ziņu aģentūrai BNS sacījis Džoane, kas piedalās Viļņā notiekošajā NATO Parlamentārās asamblejas pavasara sesijā.

Pēc viņa teiktā, Krievija no savas puses bija apņēmusies neuzbrukt kaimiņvalstīm, taču to dara, kā arī solījusi regulāri konsultēties ar NATO, taču to savukārt nedara.

“Uzskatu, ka šis akts faktiski nedarbojas Krievijas vainas dēļ. Kā to raksturot – tas jau ir jautājums par niansēm, taču Krievija lielā mērā ir izstājusies no šīs vienošanās, tāpēc nekas mūs vairs neierobežo veidot spēcīgu NATO klātbūtni austrumu spārnā un gādāt, lai NATO piektais pants un mūsu sabiedrotie sargā katru alianses teritorijas kvadrātcentimetru,” uzsvēris Džoane.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, NATO apsver, kā pastiprināt alianses austrumu dalībvalstu drošību.

Baltijas valstis aicina palielināt NATO paplašinātās klātbūtnes bataljonus, kas tajās izvietoti kopš 2017.gada, līdz brigādes līmeņa vienībām.

NATO ģenerālsekretāra vietnieks norādījis, ka alianses klātbūtne reģionā tiks pastiprināta vairākās jomās un iecerēts, ka tā būs “noturīga, elastīga un ilgtspējīga”, taču precīzs spēku lielums vēl nav skaidrs un galīgie lēmumi tiks pieņemti jūnijā gaidāmajā Madrides samitā.

Pēc Džoanes teiktā, runa ir ne tikai par sauszemes, jūras un gaisa spēkiem, bet arī par kiberdrošības un kosmosa spēkiem.

“Mums būs jauna pretraķešu aizsardzības arhitektūra, kas ir ļoti svarīgi, bet austrumu spārnā patrulēs simtiem NATO iznīcinātāju,” viņš norādījis.

“Interese par kvantitāti ir saprotama, taču vēlamies akcentēt arī mūsu darbības kvalitāti. Madridē sagaidām no mūsu vadītājiem ļoti būtiskus lēmumus,” piebildis alianses ģenerālsekretāra vietnieks.

Lūgts komentēt bažas, ka daļa NATO valstu, iespējams, gribētu atjaunot agrāko attiecību līmeni ar Krieviju un tādēļ varētu neatbalstīt krasas pārmaiņas attiecībā uz alianses klātbūtni austrumu spārnā, viņš atbildējis, ka šādas pazīmes nesaskata.

“Krievija dziļi satricinājusi Eiropas drošības arhitektūru,” uzsvēris Džoane.

Viņš arī atzinīgi izteicies par Lietuvā rīkoto akciju, kurā trīsarpus dienu laikā izdevies savākt ziedojumos piecus miljonus eiro, kas vajadzīgi, lai iegādātos un uzdāvinātu Ukrainai Turcijā ražoto bezpilota lidaparātu “Bayraktar”.

“Lieliska ziņa. Brīnišķīgs solidaritātes apliecinājums, ko pauduši Lietuvas cilvēki – un ne tikai valdība, parlaments vai uzņēmēji,” izteicies Džoane.