Navaļnijs atsakās atstāt kameru
Navaļnijam, kurš izcieš 19 gadu cietumsodu, ar video zvana starpniecību bija jāpiedalās tiesas sēdē par vienu no daudzajām prasībām, ko viņš iesniedzis pret cietumu.
Navaļnija līdzgaitnieks Ivans Ždanovs pavēstījis, ka politiķis atteicies atstāt savu kameru pēc tam, kad cietuma administrācija atņēma viņam rakstāmlietas.
Pēc tam “kamerā ienāca apsardzes darbinieki ķiverēs un, pielietojot spēku, aizvilka viņu pie izmeklētāja”, jo Navaļnijam bija jāpiedalās arī neprecizētās “izmeklēšanas procedūrās”, stāsta Ždanovs. Viņš nepaskaidroja, kāpēc Navaļnijam tika atņemti rakstāmpiederumi, un neatklāja, vai viņš pēc tam tika aizvests atpakaļ uz kameru.
Krievijas neatkarīgā ziņu vietne “Mediazona” vēsta, ka pēc Navaļnija atteikšanās ierasties tiesas sēde tika atlikta līdz 2.novembrim.
Navaļnijs tika aizturēts 2021.gada janvārī, atgriežoties no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) aģentu organizētā noindēšanas mēģinājuma.
Nākamā gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par “krāpšanu” un “necieņu pret tiesu”, bet 2023.gada augustā – 19 gadu cietumsodu par “ekstrēmismu”.
Navaļnijs, kurš izcieš sodu Vladimiras apgabala cietumā, mēnešiem ilgi ir atradies karcerī, kur ieslodzīts par dažādiem “režīma pārkāpumiem”.
Viņu plānots pārvest uz “īpašās drošības” soda izciešanas koloniju – iestādi ar augstāko drošības līmeni Krievijas ieslodzījuma vietu sistēmā.
Oktobra pirmajā pusē Krievijas varasiestādes aizturēja trīs advokātus, kuri pārstāvēja Navaļniju, apsūdzot viņus par dalību “ekstrēmistu grupējumā”, jo viņi esot nodevuši ziņas starp Navaļniju un viņa komandu. Apsūdzības izriet no 2021.gada tiesas lēmuma, ar kuru Navaļnija Pretkorupcijas fonds un plašais reģionālo biroju tīkls tika atzīti par “ekstrēmistiskām organizācijām”, tādējādi pakļaujot kriminālvajāšanai ikvienu, kas ar tām saistīts.
