NMPD veicis ārkārtas situāciju mācības ar lielāko cietušo skaitu tā vēsturē

Pēc viņas paustā, tās bijušas “lielākās un izaicinājumiem bagātākās mācības”, kuras, piesaistot sadarbības partnerus, pirmo reizi organizēja pats dienests. Tomēr lūgti sniegt aizvadīto mācību izvērtējuma, NMPD pārstāvji pauda, kas tas vēl pamatīgāk jāanalizē, un būšot nepieciešams ilgāks laiks, lai novērtētu, kas izdevies vai nav izdevies un ko nepieciešams uzlabot.

Mācību scenārijs paredzēja vienlaicīgi divus atšķirīgus incidentus ar kopējo cietušo skaitu – 86 cilvēki.

Atbilstoši pirmajam scenārijam incidentā brīvdabas svinībās bija sapulcējušies 60 cilvēki. Svinību laikā, iekurot ugunskuru, it kā sprādzos aviācijas lādiņš, kas atradies zemē vēl no Otrā pasaules kara laikiem. Rezultātā bijis liels cietušo skaits – sprādziena rezultātā gūti apdegumi, amputētas ķermeņa daļas, plēstas, dragātas brūces un lūzumi, daudzi cietušie bijuši bezsamaņā. Saskaņā ar scenāriju, cilvēki pēc sprādziena bija panikā, kas apgrūtinājis mediķu darbu notikuma vietā. Drīz pēc pirmā incidenta citā vietā noticis vēl viens negadījums ar desmitiem cietušajiem – viesu namā ballītes laikā izcēlies kautiņš, kurā cietušie guvuši šautas un durtas brūces, paredzēja NMPD izspēlētais scenārijs.

Pēc Freimanes vārdiem, mācību laikā apzināti radīta spriedzes situācija, kurā mediķiem ierobežota personāla resursu apstākļos jāpieņem lēmumi, trenējot cietušo šķirošanas principus, lai izglābtu pēc iespējas vairāk cilvēkus, kuriem ir vislielākās izredzes izdzīvot.

Tāpat mācībās iesaistījās NMPD Operatīvās vadības centrs, kas pirmo reizi izvērsa darbu lauka apstākļos, nodrošināja ārkārtas tālruņa 113 dispečercentra darbu un abu incidentu pārvaldību.

Mācībās piedalījās teju 150 NMPD darbinieki. Viņu vidū gan dienesta darbinieki, kuri iejutās cietušo lomā, gan simulācijā iesaistītie brigāžu un Operatīvā vadības centra personāls, gan mācību vadītāji, plānotāji un novērotāji.

Mācības organizēja NMPD kopā ar partneriem no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas un Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas izglītības un tehnoloģiju centra.

Līdztekus mācībām norisinājās arī seminārs “Baltijas valstu gatavības stunda”. Tajā kopā ar kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas, kā arī piedaloties Latvijas veselības ministrijai, Latvijas Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotiem spēkiem, izzināta katras valsts veselības nozares gatavība ārkārtas situācijām, un tas, kā notiek civilmilitārā sadarbība.