Atpakaļ

No nākamā gada par 20% cels azartspēļu nodokļa likmi

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”, kas paredz no nākamā gada par 20% celt azartspēļu nodokļa likmi.

Likums paredz no 2024.gada paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi azartspēļu automātiem no 5172 eiro līdz 6204 eiro par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu kalendārajā gadā jeb par 20%.

Tāpat likums paredz no 2024.gada par 20% palielināt azartspēļu nodokļa likmi ruletei, kā arī kāršu un kauliņu spēlei – no 28 080 eiro līdz 33 696 eiro kalendārajā gadā par katru galdu.

Likums nosaka no 2024.gada par 20% paaugstināt arī azartspēļu nodokļa likmi interaktīvajām azartspēlēm, proti, azartspēļu nodokļa likmi interaktīvajām azartspēlēm paredzēts palielināt no 10% līdz 12% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem.

Ar azartspēļu nodokli apliekamais objekts ir azartspēļu organizētājs – kapitālsabiedrība, azartspēļu norises vieta un spēļu iekārtas. No katras iekārtotās vai uzstādītās azartspēļu tiešās norises vietas iekasējams nodoklis par katru kārtējo kalendāro gadu.

Kopš 2020.gada 1.janvāra azartspēļu nodokļa likmes nav mainījušās, norāda FM.

Ministrija arī skaidro, ka azartspēļu nozare ir saistīta ar īpaši augstu sociālo risku, tādēļ valstij ir nepieciešams veikt regulējošo funkciju, kas daļēji tiek īstenota ar azartspēļu nodevas un nodokļa palīdzību. Vienlaikus azartspēļu nodevai un nodoklim ir fiskālā funkcija, kuras uzdevums ir vismaz daļēji nodrošināt ieņēmumus azartspēļu iespējamo negatīvo seku mazināšanai.

Pēc Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas datiem azartspēļu organizētāju ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm 2021.gadā pieauga par 99,4%, bet 2022.gadā – par 126,7%, salīdzinot ar 2019.gadu.

Tāpat FM atzīmē, ka Lietuvā azartspēļu nodoklis interaktīvajām azartspēlēm ir 20% apmērā no organizēšanas ieņēmumiem. Igaunijā azartspēļu nodoklis interaktīvajām azartspēlēm ir 5% apmērā no organizēšanas ieņēmumiem, bet Igaunijā plānots paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi no 2024.gada līdz 6%, bet no 2026.gada – līdz 7% no organizēšanas ieņēmumiem.

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents Arnis Vērzemnieks iepriekš paudis, ka LSBA saprot, ka dažādu sabiedrībai svarīgu vajadzību finansēšanai ir nepieciešami papildu līdzekļi, taču jebkura nodokļa izmaiņām jābūt pamatotām un samērīgām.

Vērzemnieks uzsvēris, ka LSBA ir izstrādājusi un piedāvājusi alternatīvu priekšlikumu, kas paredz par 1,2 miljoniem eiro lielāku fiskālo ietekmi nekā FM aprēķini, turklāt tie balstās ne vien uz nepamatotu prognozi, bet ir arī acīmredzami kļūdaini – skaitļos tie ir 1,6 miljoni eiro, kas ir “pazuduši”, savukārt šīs kļūdas ietekme var būt ar sekām, kas var radīt ieņēmumu kritumu valsts un pašvaldību budžetos pat vairāku desmitu miljonu apmērā.

Domājot par eksporta un tūrisma veicināšanu LSBA izteikusi priekšlikumu arī par jaunu budžeta ieņēmumu pozīciju, taču arī šo ierosinājumu FM ir noraidījusi, iepriekš piebildis Vērzemnieks.