Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Iesūti
Atpakaļ

Norvēģija panāk pagaidu vienošanos par Palestīniešu pašpārvaldes finansiālā sabrukuma novēršanu

Norvēģija kā vidutājs ir panākusi vienošanos starp Izraēlu un Palestīniešu pašpārvaldi par pagaidu plānu, lai novērstu teritoriju finansiālu sabrukumu, pirmdien paziņoja Norvēģija, kas vada starptautisku palestīniešu donoru grupu.

1994.gadā noslēgtā vienošanās paredz, ka Palestīniešu pašpārvalde saņem nodokļus, tā dēvētos klīringa ieņēmumus, ko Izraēla iekasē tās vārdā, tomēr pēc Gazas joslā valdošā palestīniešu teroristiskā grupējuma “Hamās” 7.oktobrī sarīkotā slaktiņa, Izraēla ir apturējusi daļu maksājumu, lai novērstu līdzekļu nonākšanu teroristu rokās.

Palestīniešu pašpārvalde ir atteikusies pieņemt jebkādus maksājumus, kamēr Izraēla nebūs atteikusies no sava lēmuma, un tāds strupceļš ir turpinājies vairākus mēnešus.

Klīringa ienākumi veido ap 65% no Palestīniešu pašpārvaldes ieņēmumiem.

“Mēs kopīgi esam vienojušies par pagaidu risinājumu, kurā Norvēģija kalpos kā starpnieks, lai paturētu tās klīringa ieņēmumu nodokļa daļas, ko Izraēla ir ieturējusi kopš 7. oktobra,” teikts Norvēģijas valdības paziņojumā.

“Palestīniešu pašpārvalde ir gatava pieņemt pārējos līdzekļus. Palestīniešu pašpārvalde ir atzinīgi novērtējusi šo vienošanos un atzinīgi vērtē centienus rast pagaidu risinājumu šajā ārkārtas situācijā,” tajā piebilsts.

Ieņēmumu daļa, ko Izraēla pārskaitīs Norvēģijai, paliks Norvēģijas kontā līdz brīdim, kad puses vienosies par to, vai Norvēģija drīkst šos līdzekļus izmaksāt Palestīniešu pašpārvaldei.

Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre vienošanos novērtējis atzinīgi.

“Ar mūsu palīdzību šim risinājumam Palestīniešu pašpārvalde varēs samaksāt algas, tādējādi ļaujot turpināt sniegt pamata pakalpojumus palestīniešiem, nodrošināt skolu darbu un garantēt, ka veselības aprūpes darbinieki saņem atalgojumu,” viņš teica.

“Tas ir izšķirīgi svarīgi, lai veicinātu stabilitāti reģionā un nodrošināt Palestīniešu pašpārvaldes likumību savas tautas priekšā,” piebilda Norvēģijas premjerministrs.

Jau vēstīts, ka 7.oktobrī “Hamās” sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu. Pašlaik “Hamās” gūstā joprojām ir 130 ķīlnieki. Izraēlas amatpersonas lēš, ka ap 30 no šiem ķīlniekiem ir jau miruši.

Izraēla uz “Hamās” uzbrukumu reaģēja, uzsākot Gazas joslas masveida bombardēšanu, bet vēlāk izvērsa arī sauszemes operāciju.