Oktobris Latvijā bijis viens no mitrākajiem novērojumu vēsturē

Nokrišņu daudzums šā gada oktobrī bija viens no lielākajiem novērojumu vēsturē.

Slapjākā oktobra rekords pieder 1974. un 1997.gadam, kad nokrišņu daudzums valstī kopumā bija aptuveni 140 milimetru. Daudz nokrišņu bija arī 2008., 2009. un 2017.gada oktobrī, kad to summa Latvijā vidēji sasniedza 112-114 milimetru.

Pagājušajā mēnesī visvairāk lija un sniga Rucavā, kur reģistrēts 161 milimetrs nokrišņu, savukārt mazākais nokrišņu daudzums – 65 milimetri – bija Staļģenē.

Vidēji Latvijā oktobrī bija 18,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz viens milimetrs. Ogresgalā un Skrīveros bija pat 23 šādas diennaktis, bet vismazāk to bija Rūjienā – 14 diennaktis.

Intensīvākais lietus novērots naktī uz 23.oktobri Daugavpilī – nokrišņu daudzums nakts laikā sasniedza 48 milimetrus jeb 75% no mēneša normas.

Oktobra izskaņā daudzviet valstī izveidojās neliela sniega sega, vietām valsts austrumos tās biezums sasniedza vairākus centimetrus.

Mēneša vidējā gaisa temperatūra bija +7,1 grāds jeb 0,3 grādi virs normas, un šā gada oktobris bija vēsākais kopš 2017.gada.

Lielākajā daļā Latvijas 4.oktobrī sākās meteoroloģiskais rudens, pārspējot vēlāko rudens iestāšanās rekordu.

Tā kā daudzviet meteoroloģiskā vasara iestājās jau maijā, tā bija pat četrarpus mēnešus gara. Savukārt jau 25.oktobrī Alūksnē sākās meteoroloģiskā ziema – trīs nedēļas agrāk nekā vidēji.

Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobrī bija 86% – no 79% Ventspilī līdz 91% Zosēnos.

Stiprākās vēja brāzmas – 29,8 metri sekundē – novērotas 8.oktobrī Ventspilī vētras laikā, kas Latvijā plosījās 7. un 8.oktobrī. Šī vētra, kas turpinājās ilgstoši, nodarīja nozīmīgus postījumus, daudz nolauztu koku bija Rīgā un Pierīgā.

Saules spīdēšanas ilgums oktobrī bija mazāks par normu, daudzviet pat uz pusi mazāks nekā ierasts.